Šleseru satrauc, ka pasaulē varētu rādīt kā krievvalodīgos ved uz robežu

Iepriekšējais parlamenta sasaukums lēma, ka latviešu valodas pamatzināšanas būs jāapliecina par 75 gadiem jaunākiem Krievijas pilsoņiem, kuri iepriekš bijuši Latvijas nepilsoņi vai pilsoņi un uz kuriem neattiecas kādi citi izņēmumi.

Deputāti tāpat diskutēja par to, vai tie, kuri nākotnē neapliecinās valodas zināšanas, varētu tikt piespiedu kārtā aizvesti uz robežšķērsošanas vietām. Lielākā daļa debatētāju kritizēja vārdu "izsūtīšana" un "deportācija" lietošanu šajā kontekstā, ņemot vērā, ka tie saistās ar tautas traģēdijām, kad padomju okupācijas režīms deportēja Latvijas iedzīvotājus uz Sibīriju.

Saeimas deputāts Atis Švinka (P) pauda, ka par ļoti nekvalitatīvu likumu daļa vainas jāuzņemas iepriekšējā sasaukuma jeb 13.Saeimai. Politiķis arī vērsa uzmanību, ka tieši Nacionālā apvienība (NA) ilglaicīgi bijusi koalīcijā, atbildot par Kultūras ministriju, kas ir atbildīga par integrāciju. "Tā ir jūsu atbildība, ka šo valodu nezina," akcentēja Švinka.

Deputāts Ainārs Šlesers (LPV) norādīja, ka atbildīgās komisijas sēdē vaicājis, cik cilvēku, kuri neapliecinās latviešu valodas zināšanas, teorētiski plānots piespiedu kārtā aizvest uz robežpunktu un kādā vecumā viņi ir. "Referents apstiprināja, ka vairāk nekā 80% ir pensionāri," atzīmēja Šlesers, vaicājot deputātiem, kā šie pensionāri apdraud Latvijas neatkarību.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" frakcijas vadītājs arī pauda, ka viņu satrauc, ja CNN, BBC rādītu, kā šos cilvēkus "pa vienam sāks "trenkāt" un "vākt", un vest uz to robežu". Atsaucoties uz atbildīgās komisijas sēdē pausto, Šlesers šajā kontekstā lietoja vārdu "izsūtīt" un "deportācijas", uz ko vairāk kolēģi norādīja, ka šāda vārda izmantošana nav vietā.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka iepriekšējā Saeimā deputātiem ticis melots par valsts iestāžu kapacitāti un spēju šīs likuma normas izpildīt. "Mēs uzdevām šos jautājumus par to, vai būs iespēja pārbaudīt un veikt šīs pārbaudes likumā noteiktajos termiņos, uz ko mēs saņēmām apstiprinošas atbildes," iepriekšējās, 13.Saeimas diskusijas atstāstīja politiķis.

Valainis akcentēja, ka "nedzīvojam kaut kādā mucā", esam Eiropas Savienības dalībvalsts un Latvijai ir saistošas starptautiskās konvencijas. "Skarbi ir klausīties šeit, ka no šīs tribīnes runā par to, pielieto tādus vārdus kā "deportācijas". Esmu pārliecināts, ka nebūs Latvijā kaut kādas "masveida deportācijas", tas vienkārši nav iespējams. Vajag izņemt ārā šo vispār šādu leksiku no retorikas," akcentēja politiķis.

Parlamentārietis Artūrs Butāns (NA) vērsa uzmanību, ka atbildīgajā komisijā ticis skaidrots, ka uz pensionāriem virs 75 gadu vecuma, kā arī uz tiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, latviešu valodas zināšanu apliecināšana neattiecas.

Komentējot apgalvojumus par iespēju kādam tikt "deportētam", Butāns pauda, ka neredz šādiem izteikumiem pamatu. Politiķis norādīja, ka ir nepareizi, ka daži kolēģi pieņem, ka šie cilvēki nepaklausīs likumam un neapliecinās savas latviešu valodas zināšanas. Politiķis atzīmēja, ka Latviešu valodas aģentūras dati liecina, ka lielākā daļa, uz kuriem attiecas likuma nosacījumi, zina valodu.

Gan šiem, gan citiem kolēģa paustajiem argumentiem pievienojās deputāts Rihards Kols (NA), kurš uzsvēra, ka Butāns "pragmatiski, faktoloģiski atspēkoja daudzas puspatiesības".

Politiķis norādīja, ka lielai daļai cilvēku, kuriem jāapliecina valodas zināšanas, jau ir apliecības par latviešu valodas zināšanās, kuras viņi ieguvuši valsts apmaksātajiem valsts valodas kursiem. "Līdz ar to šeit arī pārmest, ka valsts nav pietiekami darījusi, arī ir absolūti nevietā," akcentēja Kols.

"Absolūti piekrītu, ka tāda leksika kā "deportācijas" vai "izsūtīšana" ir absolūti nevietā. Latvija ir demokrātiska valsts," sacīja politiķis, reizē norādot, ka regulāri notiek tādu personu izraidīšana no valsts, kam nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā.

Savukārt deputāte Viktorija Pleškāne (Stabilitātei) norādīja, ka ir vecāki cilvēki, kuri no rīta vēl atkārto jeb mācās kādus latviešu valodas vārdus, bet jau vakarā viņš tos neatceras. Viņiem ir liels uztraukums no eksāmeniem, kuru nenokārtošanas dēļ var tikt "izstumti no valsts", sacīja politiķe.

Pleškāne arī aicināja pievērst uzmanību un risināt to, ka rindu dēļ vairāki cilvēki nevar tikt pie rehabilitologa, lai saņemtu izziņu, ka sliktās veselības dēļ nevar nokārtot valodas zināšanu pārbaudi.

Deputāte Ieva Brante (AS) cita starpā kritizēja to, ka Šlesers biedējot cilvēkus ar "deportācijām" un pārmeta LPV valsts pamatu graušanu.

Brante arī atsaucās uz internetā atrasto informāciju, kurā kopā minēts gan Šlesers, gan Krievija. Uz to kritiski reaģēja Saeimas deputāte Linda Liepiņa (LPV) paužot, ka kolēģes izteikumi ir nepamatoti un neattiecas uz debašu tēmu.

Kā ziņots, iepriekšējā, 13.Saeima noteica prasību par to, ka bijušajiem Latvijas nepilsoņiem un pilsoņiem, kuri kļuvuši par Krievijas pilsoņiem, ir vecumā līdz 75 gadiem un uz kuriem neattiecas citi izņēmumi, būs jāapliecina latviešu valodas zināšanas. Tas ļaus viņiem saglabāt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Šajā kontekstā Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kuros Iekšlietu ministrija rosina noteikt nelielus atvieglojumus uzturēšanās atļauju pagarināšanai Krievijas pilsoņiem. Savukārt šodienas debates lielākoties izvērtās saistībā ar iepriekšējās, 13.Saeimas pieņemto lēmumu.