Mūrniece: Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā fundamentāli mainījis Eiropu

Viena no aizsardzības ministres galvenajām prioritātēm, pie kuras šajā laikā intensīvi strādāts, saistīta ar Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu un mērķi darīt to straujāk kā līdz šim.

2023.gada valsts budžetā piešķirti papildu līdzekļi, lai paātrinātā kārtībā ieviestu jau iepriekš plānotās NBS prioritārās spējas, kā arī attīstītu jaunas aizsardzības spējas.

Finansējuma palielinājums primāri tiks atvēlēts pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanai. Tāpat piešķirtie līdzekļi ļaus straujāk attīstīt Sēlijas militāro poligonu, kas kalpos par mācību vietu Latvijas armijai, kā arī ļaus Latvijā stiprināt sabiedroto klātbūtni, uzņemot lielāku skaitu karavīru un tehnikas. 2023.gadā aizsardzības nozares budžets veidos 2,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

"Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir fundamentāli mainījis Eiropas drošības vidi. Un šīs izmaiņas saglabāsies ilgtermiņā. Šobrīd nav pamats domāt, ka Krievija varētu mainīt savas politiskās ambīcijas un uzvedību. Lai aizsargātos un atturētu iespējamos agresorus, mums pašiem ir jādara maksimāli daudz savas aizsardzības un militāro spēju stiprināšanai un attīstībai, un tas ir jādara nekavējoties," uzsvērusi Mūrniece.

Šajās 100 dienās būtiski pilnveidots Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekts. Tas ir kļuvis precīzāks, skaidrāks un vairāk fokusēts uz aizsardzības vajadzībām.

Plānots, ka VAD tiks īstenots divos veidos - kā militārais dienests vai, izņēmuma gadījumos, kā civilais dienests Aizsardzības ministrijas struktūrvienībās. Līdz šim likumprojekts ir izskatīts Saeimā divos lasījumos. Sagaidāms, ka trešajā, galīgajā lasījumā, likumprojekts tiks pieņemts līdz Lieldienām.

Pēc likuma stāšanās spēkā pirmie brīvprātīgie karavīri savu 11 mēnešu dienestu VAD sāks jau šī gada jūlijā. Sākotnēji VAD karavīri tiks apmācīti Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos un Kājnieku skolā Alūksnē, bet turpmākajos gados tiks piedāvātas dienesta iespējas arī Jūras un Gaisa spēkos.

Savukārt, ņemot vērā būtiskās izmaiņas drošības jomā Eiropā, kā arī ieklausoties un mācoties no Ukrainas bruņoto spēku gūtajām atziņām, aizstāvoties pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu, Aizsardzības ministrija sākusi mērķtiecīgu darbu pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas, kas nosaka valsts aizsardzības stratēģiskos mērķus un darbības principus, paātrinātas izstrādes.