• Lolita,
  • Vitolds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Darbā pie budžeta valdība parādīja spēju strādāt saliedēti un komandā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 19:22, 22.03.2023


Darbā pie valsts budžeta valdība parādīja spēju strādāt saliedēti un komandā, tādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore un politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, komentējot Ministru kabineta darbības 100 dienas.


Publicitātes foto.

Viņa atzīmēja, ka tieši valdības budžeta izveidošana bija lielākais Ministru kabineta izaicinājums pirmajās simts dienās pēc smagā valdības veidošana, kas visu iekavēja. Turklāt pretēji valdības veidošanai, budžeta izveidošana noritēja kā saliedēts process. Rezultātā arī Saeimā valsts budžetu izdevās apstiprināt ar pietiekami vienprātīgu koalīciju.

RSU lektore uzsvēra, ka valsts budžeta izveidē un apstiprināšanā nebija novērojami skaļi ekscesi, vai kāda koalīcijas partnera publiska nepatika pret to. Valdība parādīja spēju strādāt komandā un vismaz uz āru neiznest iekšējās nesaskaņas starp koalīcijas partneriem arī tad, ja tādas pastāv.

Metla-Rozentāle akcentēja, ka nākamais izaicinājums bija atsevišķiem jaunajiem ministriem, kuriem nācās apgūt sev jaunas nozares, piemēram, aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei (NA), veselības ministrei Līgai Meņģelsonei un izglītības ministrei Andai Čakšai. Ministres iepriekš nodarbojās ar citām jomām un jautājumiem, un sarežģītās aizsardzības, veselības un izglītības nozares prasa īpašu izpratni un iedziļināšanos.

"Iespējams, skandāls aizsardzības jomā ar 220 eiro vērto armijas pārtikas iepirkuma līgumu, kuram neviens īsti neizsekoja līdzi, tiešā veidā ir saistīts ar ministru nomaiņu. Var būt, ka jaunie ministri vēl nebija savu jomu vēl pārliecinoši izpratuši," sacīja politoloģe.

Viņas ieskatā, vēl viens būtisks aspekts dažādos kontekstos bija drošības jautājumu risināšana, gan dažāda veida atbalsts Ukrainai, gan arī lēmumi par drošību NATO kontekstā. Turklāt salīdzinoši neilgajā laika sprīdī, valdībai nācās saskarties ar citiem dažādiem izaicinājumiem, piemēram, enerģētikas cenu kāpumu, zemestrīci Turcijā un Sīrijā, plūdi Jēkabpilī.

"Pirmās simts dienas nav izcēlušās ar spilgtiem vai revolucionāriem pavērsieniem. Tas drīzāk ir bijis pietiekami intensīvs, bet rutīnas darbs, kas bija iekavējies ilgajā valdības veidošanā. Domāju, ka lielākus izaicinājumus valdība uzņemsies turpmākajā periodā. Mēs jau tagad dzirdam, ka būs jārisina problēmas veselības aprūpes, izglītības nozarēs, gan attiecībā uz nodokļu sistēmas pārskatīšanu," sacīja Metla-Rozentāle.

Taujāta, cik lielā mērā valdībai izdodas ievērot solidāru atbildību, par kuru tika panākta vienošanās valdības veidošanā, politoloģe norādīja, ka, iespējams, tieši tāpēc Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nāca klajā ar aicinājumu ministrijām savā budžetā meklēt finanšu līdzekļus, ar ko papildus varētu atbalstīt izglītības un veselības aprūpes nozares.

Viņa skaidroja, ka solidāra atbildība izklausās skaisti, bet ir diezgan grūti iedomāties, kā praktiski to varētu īstenot, kā pārējie ministri varētu iesaistīties un atbalstīt, piemēram, veselības un izglītības ministres. Metlas-Rozentāles ieskatā, viens no veidiem ir finansiālais aspekts, kur var mēģināt pārdalīt finansējumu un atrast līdzekļus šīm divām būtiskajām nozarēm.

Politoloģe vērsa uzmanību arī uz Kariņa aizrādījumiem Meņģelsonei par sākotnēji nepietiekami enerģisku reformu vadīšanu. Tas nozīmē, ka primāri atbildība tiek prasīta no konkrētā nozares ministra, un tikai tad pārējie ministri var pieslēgties savu iespēju robežās kā zināms atbalsts. Nozares ministrs ir tas, kurš virza nozares politiku, prioritātes un nepieciešamās reformas.

RSU lektore norādīja, ka pamanītākās nesaskaņas valdībā bija tieši attiecībā uz reformām, pārmetot, ka veselības un izglītības ministres nav pietiekami aktīvu uzsākušas reformas. Viņa akcentēja, ka reformas ir sarežģīts process, jo neviena nozare nav tajās ieinteresēta, jo tas nozīmē ierastās kārtības un sistēmas maiņu, kas, iespējams, apdraud kāda cilvēka ieņemamo amatu.

"No šādas nostājas raugoties, ne izglītības, nedz arī veselības aprūpes sektors nav pārāk ieinteresēts reformu veikšanā. Tāpēc ministriem tas vienmēr ir izaicinājums, kā panākt reformas un kā īstenot. Veselības ministre Čakša savos izteikumos norādīja, ka sagaida palīgā, piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru vai kādu citu ministru, lai sniegtu emocionālu atbalstu, vai skaidrotu reģionos nepopulāro lēmumu par lauku skolu reorganizāciju," sacīja Metla-Rozentāle.

Taujāta, vai Ministru prezidents Kariņs ir guvis kādas mācības, vadot iepriekšējo valdību, politoloģe atzīmēja, ka šoreiz valdības sastāvs ir atšķirīgs. Ja, iespējams, iepriekšējā valdībā daļa ministru aktīvi vēlējās uzņemties līdera lomu un publiski aizstāvēt savu nozari, šķiet, ka šajā valdībā ir mainījies pārvaldības modelis. Patlaban ministri vairāk uzskata, ka premjeram ir jābūt tam, kurš publiski paziņo par vienas vai otras jomas lēmumiem un rīcībām. Līdz ar to Kariņam nākas uzņemties līdera lomu un būt priekšplānā, lai paustu kopējo valdības nostāju.

"Kariņš to arī dara. Jāsaka, ka no brīža, kad valdība atrada diezgan mierīgu līdzās pastāvēšanas modeli visiem valdībā esošajiem politiskajiem spēkiem, tad vismaz publiski Ministru prezidentam nav nācis uzņemties audzinātāja vai kategoriska līdera pozīciju. Grūtu spriest, kāds viņš ir valdības ikdienas darbā, jo publiski Kariņš ir korekti informējis par notikumiem, situācijām un procesiem. Viņam nav bijis jāmēģina savā starpā samierināt, vai kā citādāk koordinēt ministru nesaskaņas. Publiskajā telpā viss izskatās diezgan harmoniski," sacīja politoloģe.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā norisināsies Latvijas un Āfrikas valstu partnerībai veltīts forums

Rīgā 3.jūnijā un 4.jūnijā norisināsies Ārlietu ministrijas (ĀM) organizēts starptautisks forums "Latvija un Āfrikas valstis: partneri mieram un noturībai".

Sabiedrība Pēc Maskavas nama pārdošanas nauda nonāks Ukrainas atbalstam

Aizsardzības komisija lūgs Saeimu šiem likumprojektiem noteikt steidzamību un izskatīt rītdienas parlamenta sēdē.

Lasiet arī

Sabiedrība Gada sākumā Latvijā dzīvojuši 180 455 nepilsoņi

Gada sākumā Latvijā dzīvojuši 180 455 nepilsoņi, 1 719 396 pilsoņi un 141 702 ārzemnieki, liecina Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē prezentētā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju.

Pasaule ES kampaņā aicina pilsoņus piedalīties EP vēlēšanās

Visā Eiropas Savienībā (ES) ir sākta informatīvā kampaņa pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas aicina pilsoņus piedalīties vēlēšanās un kritiski izvērtēt pieejamo informāciju saistībā ar vēlēšanām, informē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Sabiedrība Policija aicina pieteikties pretterorisma vienībā «Omega» (VIDEO)

Valsts policijas (VP) pretterorisma vienība "Omega" aicina pieteikties pretendentus, kuri nākotnē sevi redz drosmīgā profesijā un vienības sastāvā.