"No valstīm, kurās esam viesojušies, jūs esat visapņēmīgākie. Un apņēmīgākie ne tikai vārdos, bet arī darbos. Nebija tādu jautājumu, uz kuriem cilvēki, ar kuriem šeit tikāmies, nevarētu mums atbildēt," pauda Kītings.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvija vēlētos redzēt vēl stingrāku sankciju ieviešanu, taču ES ir apņēmīga, tā ir palikusi vienota, turklāt vienota jau daudz ilgāku laiku, nekā daudzi gaidīja. Ļoti pozitīvs fakts ir arī tas, ka desmitā sankciju pakete tiek pieņemta vienprātīgi.
Kītings gan arī norādīja, ka šobrīd būtiskākais ir jautājums par to, ka citās ES valstīs situācija sankciju pilnvērtīgā īstenošanā nav tik laba kā Latvijā. Tāpat jāņem vērā, ka ES noteiktās sankcijas ir saistošas visām dalībvalstīm, tomēr ir valstis, kas šajā procesā iesaistās aktīvi, kamēr citas iniciatīvu neizrāda vispār.
"Piemēram, Polija izveidoja pati savu sankciju sarakstu, jo, viņuprāt, ES sarakstā netika iekļautas personas, kurām tur būtu jābūt un kuras ir būtiskas Polijai, bet nav būtiskas visas savienības līmenī. Iespējams, ka tas būtu jādara arī citām dalībvalstīm. Tas nozīmētu, ka vismaz konkrētās valsts iestādēm ir jāsper konkrēti soļi pret šiem cilvēkiem, kuri darbojas tieši šajās valstīs. Protams, tas arī var novest pie, piemēram, Polijas sarakstā iekļauto cilvēku nonākšanas visas ES sarakstā," sacīja Kītings.
Tādas valstis kā Latvija, Lietuva vai Polija ir ļoti aktīvas, nākot klajā ar ieteikumiem un cenšoties pilnveidot šos sarakstus, taču tas tā nenotiek tādās valstīs kā Portugāle, kur tāpat varētu būt cilvēki, kas atbalsta Krievijas karu, norādīja eksperts.
Britu eksperts arī pauda uzskatu, ka ES būtu Krievija jāsoda ar vēl stingrākām sankcijām, jo sabiedrība to atbalsta. Tiesa, pie sabiedrības atbalsta ir jāturpina strādāt un pastāvīgi jāskaidro sankciju nepieciešamība un tas, ko īsti ar sankcijām esam panākuši, jo nevaram būt droši, ka sabiedrības atbalsts pastāvēs mūžīgi.
Viņš arī norādīja, ka būtiskas atšķirības ir ierindas pilsoņu un uzņēmēju attieksmē.
"Vienā pusē ir cilvēki, kuri principa pēc veikalos nepirks neko Krievijā ražotu, bet otrā ir uzņēmēju sabiedrība, kurai ir teikts, ka jāuztraucas ir tikai par tām sankcijām, kas par nelikumīgām padara atsevišķas darbības, bet tikmēr citas darbības joprojām ir pieļaujamas. Biznesmenis ir apjucis, jo nespēj skaidri saprast, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, tāpēc visvienkāršāk ir nolemt ar Krieviju nestrādāt vispār," skaidroja Kītings.
Viņš pastāstīja, ka arī dažās Latvijas bankās viņam tā arī sacījuši - ir pārlieku grūti saprast, kas ir labi un kas slikti, tāpēc vienkāršāk ir visu nosaukt par sliktu un pārtraukt transakcijas ar Krieviju vispār.
"Baņķieris nevēlas pieņemt desmit jaunus darbiniekus, kas kontrolēs transakcijas ar Krieviju - gan nespēs tos darba tirgū atrast, gan nevēlēsies uzņemties šīs izmaksas - tāpēc lētāk sanāks ar Krieviju nestrādāt vispār. Tā kā šādi lēmumi, visdrīzāk, nav radikalizēšanās diktēti, bet gan praktisku apsvērumu iedvesmoti," piebilda Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors.
Tāpat viņš norādīja, ka bankām vieglāk ir pateikt nē, nevis uzņemties risku un ļaut veikt kādu pārskaitījumu, kas rada kaut kādas aizdomas. "Kāpēc vispār riskēt un pēc tam vēl taisnoties?," pauda Kītings.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri