• Zigfrīda,
  • Zigrīda,
  • Zigrīds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Smiltēns: Saeimas kārtības rullis - likumdošanas satiksmes noteikumi

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 19:19, 16.03.2023


Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns parlamenta darbu regulējošā likuma simtgadē saka, ka lai likumdošanas process parlamentārā demokrātijā varētu noritēt raiti un konstruktīvi, ir nepieciešams efektīvs demokrātijas instruments. Nepieciešami tādi kā likumdošanas "satiksmes noteikumi", kurus visi zina un respektē.


Publicitātes foto.

"Parlamentārisma ceļš nav viegls un vienkāršs - tas prasa spēju sadzirdēt un saskaņot dažādas idejas un dažādus viedokļus, uzklausīt dažādus pārstāvjus no dažādiem reģioniem un dažādām interešu grupām. Lai likumdošanas process parlamentārā demokrātijā varētu noritēt raiti un konstruktīvi, ir nepieciešams efektīvs demokrātijas instruments. Var teikt, ka nepieciešami tādi kā likumdošanas satiksmes noteikumi, kurus visi zina un respektē. Tad šis likumdošanas process ir skaidrs, sabiedrībai saprotams, pietiekami raits. Par tādu instrumentu ir kļuvis Saeimas kārtības rullis," ceturtdien, 16.martā, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, parlamentā atklājot izstādi "Saeimas kārtības rullim - 100".

"Līdzīgi kā mūsu sabiedrība ir mainījies arī likumdošanas process. Bez šaubām tam līdzi mainījies ir arī Saeimas kārtības rullis. Var paredzēt, ka arī turpmāk notiks izmaiņas, taču skaidrs, ka Saeimas kārtības rullis vienmēr pildīs savu galveno funkciju - nodrošināt likumdošanas procesa kārtību un skaidrību, ļaujot saprotamā, caurskatāmā un demokrātiskā veidā īstenot pašu galveno - Latvijas Republikas pilsoņu un vēlētāju gribu," uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.

Parlamenta Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis, uzrunājot klātesošos, atzīmēja, ka Satversme noteic, kādam likumam ir jābūt pēc satura, kādas vērtības tam jāaizstāv, taču to, kā notiek likumdošanas process Saeimā, paredz viens vienīgais likums - Saeimas kārtības rullis. Tāpat E.Danovskis atzīmēja, ka mūsu tiesību sistēmā nav daudz tādu likumu, kuru normām varētu izsekot līdzi un atrast pirmsākumu tik tālā pagātnē.

Izstādē "Saeimas kārtības rullim - 100" aplūkojamas ne vien 1923., 1929., 1994.gada un mūsdienu Saeimas kārtības ruļļa redakcijas, bet arī to likumu teksti, kurus parlamenta deputāti ņēma par pamatu Saeimas darba regulējuma izstrādē - Tautas padomes un Satversmes sapulces kārtības rullis. Izstādē apskatāmas arī vēsturiskās fotogrāfijas, improvizēts pagājušā gadsimta divdesmito gadu Saeimas deputāta darbagalds, kā arī par kārtības ruļļa izstrādi atbildīgās Saeimas Organizācijas komisijas protokolu oriģināli.

Izstādi veidojusi Saeima sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Tajā izmantoti Saeimas bibliotēkas, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli, informē Saeimas Preses dienests.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Sabiedrība Latvijā atrada veidu, kā strādāt ar «grūtiem» bērniem (+VIDEO)

Jaunizveidotās speciālistu komandas sniegs būtisku atbalstu uzvedības izaicinājumu risināšanā.

Sabiedrība Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Lasiet arī