• Kadrija,
  • Kate,
  • Katrīna,
  • Trīne
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas vēsturi patlaban stāsta krievi un Krievija, paziņo Levits

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 10:35, 14.03.2023


Latvijas vēsturi patlaban stāsta krievi un Krievija, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Valsts prezidents Egils Levits.



Amatpersonas ieskatā, Latvijā ir jāpievērš lielāka uzmanība vēstures pētniecībai, jo vēstures atspoguļojums ir ļoti svarīgs identitātei un šodienas politikai. Naudas izteiksmē vēsturnieki šo gan neredz, atzina Levits.

Viņš akcentēja, ka vēstures pētniecība un vēstures komunikācija ir divas dažādas lietas, kas abas demokrātijas noturības stiprināšanai ir ļoti nepieciešamas. Vēstures akadēmiskā pētniecība ir par maz koordinēta un finansēta, savukārt vēl viens jautājums ir par vēstures komunikāciju, publisko vēsturi - to, ko ierindas cilvēks uztver kā vēsturi, sacīja Levits, piebilstot, ka arī šajā laukā nav mērķtiecīgas politikas.

Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams veidot īpašu institūtu, kas nodarbotos ar vēstures komunikāciju - vēstītu par akadēmiskās vēstures pētniecībā izpētīto.

Ļoti nopietni jāpārdomā akadēmiskās vēstures, tostarp Vēstures institūta, finansējums, pauda Levits, piebilstot, ka vēstures komunikācijai arī jāpievērš uzmanība, lai cilvēki Latvijā un ārpus tās uztvertu Latvijas vēstures stāstu tā, kā to stāstām mēs, nevis krievi.

"Patlaban krievi, Krievija stāsta Latvijas vēsturi no sava viedokļa", un tāpēc nepieciešama īpaša programma, kas ar šo jautājumu nodarbotos arī Latvijā, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, kas liecinot par atšķirīgām izpratnēm par Latvijas vēsturi, norādīja Levits.

Kā ziņots, vēsturniece Ineta Lipša atteikusies no nominācijas "Gada vēsturnieks 2022", lai pievērstu uzmanību samilzušajām problēmām publiskajā komunikācijā par vēstures pētniecību un vēstures zinātnē kopumā, aģentūru LETA informēja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā.

Raksturojot situāciju Latvijas vēstures zinātnē, vēsturniece uzsver, ka vēstures izpēte drīzāk nenotiek, kā notiek, bet ilūziju par to, ka vēstures izpēte notiek, uztur politiķu organizētās publiskās diskusijas, kurās piedalās arī vēsturnieki un runā par jebkuru tēmu, ko politiķi piedāvājuši.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Prezidentu aicina nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnē

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs.

Sabiedrība Pretrunīgi vērtētais Andrejs Upits joprojām ir ikoniska figūra (+VIDEO)

Memoriālais muzejs tika atklāts bez obligātās tematiskās ekspozīcijas.

Sabiedrība Latvijas austrumu daļā gaidāma ļoti stipra atkala

Naktī uz pirmdienu Latvijas austrumu daļā vietām gaidāma ļoti stipra atkala, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Sabiedrība Rēzeknes iedzīvotāji neatbalsta ielu pārdēvēšanu

Tikai aptuveni desmitā daļa pašvaldības rīkotās aptaujas dalībnieku atbalsta ielu pārdēvēšanai Rēzeknē.

Lasiet arī

Pasaule Antaljas lidostā aizdegusies Krievijas pasažieru lidmašīna

Turcijā svētdienas vakarā pēc nolaišanās Antaljas lidostā aizdegusies Krievijas pasažieru lidmašīna ar 95 cilvēkiem, kas visi evakuēti, paziņoja Turcijas aviācijas iestādes.

Sabiedrība Dienas gaitā mākoņu kļūs mazāk

Pirmdien Latvijā pakāpeniski samazināsies mākoņu daudzums, dienā vairs nav gaidāmi nokrišņi, prognozē sinoptiķi.

Pasaule Bāzeles pilsoņi atbalsta Eirovīzijas finansēšanu

Svētdien notikušajā referendumā Bāzeles kantona pilsoņi ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstījuši Eirovīzijas dziesmu konkursa finansēšanu, liecina sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti.

Ekonomika Piekrastes ūdeņos šogad palielināts mencu piezvejas limits par 16 tonnām

Ņemot vērā, ka 2024.gads tuvojas beigām un mencu piezveja reņģu un brētliņu zvejā aiz piekrastes ūdeņiem nav novērojama, plekstu zveja aiz piekrastes ūdeņiem nav sākta, kā arī Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota 2024.gadā izmantota tikai 56,2% apmērā, Zemkopības ministrija (ZM) palielinājusi mencu piezvejas limitu Baltijas jūras piekrastes komerczvejā par 16 tonnām, liecina ZM paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".