Tiesībsargs: Sliktas pārvaldības cena – drauds tautas veselībai un labklājībai

To uzskatāmi parāda Eiropas Komisijas vēršanās tiesā pret Latviju par invazīvo svešzemju sugu neierobežošanu.

Janvāra izskaņā publiskajā telpā plaši izskanēja gadījums par Eiropas Komisijas vēršanos tiesā pret Latviju, jo tā nav izstrādājusi rīcības plānu, kā novērst svarīgākos invazīvo svešzemju sugu ieviešanās un izplatīšanās ceļus, piemēram, latvāņu vai Spānijas kailgliemežu apkarošanu.

Pārkāpumu procedūra pēc būtības ir par sliktu pārvaldību. Bet no tās varēja izvairīties. Jau 2019. gadā, izskatot iesniegumu par invazīvas sugas ierobežošanu, tiesībsargs atklāja labas pārvaldības principa pārkāpumus. Tika konstatēts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas ieviešana ir īstenota nepilnīgi un fragmentāri – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skaidroja, ka Regula dalībvalstīm paredz vairākas funkcijas, kuras tobrīd Latvijā neviena iestāde neveica, bet jaunu amatu vietu izveidei nepieciešams papildu finansējums.

Pret to, savukārt, iebilda Finanšu ministrija. Tikmēr Ministru kabineta rīcībā bija informācija, ka Latvijai noteiktā soda nauda, ir ievērojami lielāka nekā nepieciešamais finansējums ar Regulas ieviešanu saistīto funkciju veikšanai. Tiesībsargs jau tolaik vērsa uzmanību, ka šādā veidā valsts budžeta līdzekļi netiek izlietoti efektīvi, no kā cieš valsts ekonomika kopumā. Tāpat kavēšanās ar invazīvo sugu apkarošanu var būt apdraudējums cilvēku veselībai.

Lai arī publiski pieejamā informācija liecina, ka atbildīgās iestādes šobrīd strādā pie konkrētā jautājuma sakārtošanas, tomēr ļoti ticams, ka šoreiz labas pārvaldības principa neievērošana rezultēsies ar bargu soda naudu Latvijai.

“Šis ir uzskatāms piemērs, ka laba pārvaldība nav tikai skaisti teorētiski principi. Šī skola valstij un ikvienam nodokļu maksātājam izmaksās dārgi. Jau pirms četriem gadiem vērsu atbildīgo iestāžu uzmanību uz šī jautājuma nesakārtotību,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Labas pārvaldības princips ir tādu tiesību kopums, kas:

1. ierobežo valsts pārvaldes patvaļu un ļaunprātīgu varas izmantošanu;

2. nodrošina sabiedrības aizsardzību pret valsts varas neierobežotu izpausmi;

3. nosaka privātpersonas un valsts pārvaldes tiesisko attiecību un faktiskās rīcības izpausmju robežas.

Slikta pārvaldība ir, piemēram, pilnvaru pārsniegšana iestāžu darbā, bezdarbība vai novēlota rīcība un citi līdzīgi gadījumi.