JV politiķis skaidroja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks būtu gatavs atbalstīt Levitu, jo pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Levits ir "parādījis stingru mugurkaulu Latvijas drošības jomā", tajā skaitā, attiecībā uz sadarbību NATO līmenī.
Latkovskis atgādināja, ka pēdējās divās Valsts prezidenta vēlēšanās tieši NA frakcija sākotnēji virzījusi vai piedalījusies Levita kandidatūras virzīšanā. Pirms astoņiem gadiem Levitam atbalsts savākts netika, bet pirms četriem gadiem viņš tika ievēlēts.
Vaicāts par Levita iespējām saņemt ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 deputāta atbalstu Saeimas balsojumā, Latkovskis paziņoja, ka par to nespekulēs.
Levits par Valsts prezidentu tika ievēlēts 2019.gadā.
Saeimas kuluāros neoficiāli kā vēl viena iespējama kandidatūra tiek minēts uzņēmējs, "Apvienotā saraksta" pirms Saeimas vēlēšanām virzītais premjera amata pretendents Uldis Pīlēns. Politiķa pieteikšana pašlaik esot atkarīga no tā, vai Pīlēns pats piekritīšot savas kandidatūras izvirzīšanai. Līdz šim publiski par kandidēšanas iespējām viņš ir atbildējis izvairīgi.
Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie" plāno virzīt katra savu prezidenta amata kandidātu.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalstītu pašreizējā Levita pārvēlēšanu amatā.
"Man ir bijusi ļoti laba sadarbība ar Levita kungu, es atbalstītu viņa pārvēlēšanu amatā, neesmu vēl runājis par šo ar partijas biedriem, bet neesmu no neviena dzirdējis sliktas atsauksmes," uz jautājumu, vai atbalstītu Levita virzīšanu Valsts prezidenta vēlēšanās, iepriekš TV3 teica Kariņš.
ZZS Saeimas frakcija Valsts prezidenta amatam plāno virzīt savu kandidātu, intervijā LTV savukārt teica frakcijas pārstāvis Uldis Augulis. Tas nozīmētu, ka ZZS neatbalstītu Levita kandidatūru atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri