Skolotājam jākļūst par vienu no pieprasītākajām profesijām - Čakša

Šādu redzējumu viņa pauda kontekstā ar šonedēļ notiekošajām sarunām par pedagogu darba slodzes izlīdzināšanas un algu paaugstināšanas grafiku, kas varētu būt priekšnosacījums skolotāja profesijas prestiža paaugstināšanai.

Ministre pauda cerību, ka līdz ar jaunās kārtības stāšanos spēkā skolotājs vairs nebūs pārslogots un varēs nopelnīt iztiku, strādājot vienā darba vietā, izjūtot gandarījumu par savu veikumu un atrodot iespējas arī attīstīt prasmes.

Čakša uzsvēra, ka mūsdienu digitalizācijas laikmetā, kad piekļuve informācijai ir ļoti plaša, skolotājam ir jābūt tam, kurš iemāca pareizi strukturēt un atšķirt šo informāciju, lai saprastu, kas ir kas.

Patlaban skolotāju trūkst gandrīz visos mācību priekšmetos, bet tas norāda, ka kaut kas nav kārtībā, sacīja ministre. Lai padarītu skolotāja profesiju prestižu, jāsakārto atalgojums un slodzes. Līdz ar to mainīsies arī sabiedrības attieksme, akcentēja politiķe.

Vaicāta par konkrētiem rezultātiem šajās dienās notiekošajām streika sarunām ar Latvijas Izglītības un pedagogu darbinieku arodbiedrību (LIZDA), Čakša atbildēja, ka atturēsies no precīzu skaitļu izpaušanas, kamēr nebūs panākta gala vienošanās ar arodbiedrību. Abas puses pie kopsaucēja cerot nonākt līdz 1.februārim, kas ir streika sarunu formālais termiņš. Tas gan nenozīmējot, ka sarunas par šiem jautājumiem nevarēs turpināt arī vēlāk.

Kā ziņots, pirmdien notikušajās LIZDA sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir panākta vienošanās, ka pedagogu algu paaugstinājuma grafiks aptvers visu līmeņu pedagogus, sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Viņa atzina, ka viskarstākās diskusijas bijušas par augstskolu pedagogu iekļaušanu šajā grafikā, tomēr abas puses esot viena otru sadzirdējušas. "Būs arī augstskolu pedagogiem šis darba samaksas paaugstināšanas grafiks, bet par precīzām summām un procentiem mēs (..) runāsim šodien," sacīja Vanaga.

Viņa piebilda, ka saskaņā ar panākto vienošanos visiem pedagogiem tiks balansēta darba slodze no šī gada 1.septembra. Tiesa, slodžu balansēšana automātiski nozīmē papildu vakanču veidošanos, taču šim nolūkam esot izstrādāts vakanču mazināšanas plāns un valsts budžeta projektā paredzēts finansējums arī jauno, studējošo pedagogu atbalstam.

LIZDA vadītāja stāstīja, ka šodien gaidāmās tikšanās laikā ar IZM pārstāvjiem tiks salikti "pēdējie punkti un komati", lai panāktu gala vienošanos streika prasību izpildei.

Kā ziņots, IZM un LIZDA šodien turpinās diskusijas par pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku, kā arī slodžu līdzsvarošanas vadlīnijām. Puses turpinās darbu pie galējā vienošanās dokumenta.

LIZDA, draudot ar beztermiņa pedagoga streiku, septembrī panāca vienošanos ar valdību par izmaiņām pedagogu atalgojuma un darba slodzes jautājumos.

Vispārējās izglītības pedagogiem, tostarp speciālās izglītības pedagogiem, no janvāra jaunajā mērķdotācijas aprēķina modelī tika solīts palielināt viena skolēna izmaksas, kas nozīmētu papildus līdzekļi atalgojuma palielināšanai.

Tāpat vienošanās paredzēja, ka no jaunā mācību gada pedagogi pāries uz 36 stundu darba nedēļu, kur 65% ir kontaktstundas un 35% stundu ir atvēlētas citiem pedagogu darbiem, un pedagogu zemākais atalgojums būs 1080 eiro. Pirmsskolas pedagogiem alga tikšot celta par 100 eiro, sasniedzot 1070 eiro. Savukārt ar 1.septembri pirmsskolas pedagogi pāries uz slodzes līdzsvaru "34+6".

Valdība nolēma no 2022.gada 1.decembra līdz 2023.gada 1.februārim pagarināt termiņu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izstrādei, kā arī pedagogu darba slodžu līdzsvarošanas vadlīniju izstrādei, jo ir ieilgusi valdības veidošana un nav sākts darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes, līdz ar to valsts nākamo gadu sāks ar tehnisko budžetu, kurā nav iekļautas jaunas prioritātes.