Nepieciešams valdības lēmums par Stūra mājas remontu

VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai valdības lēmumi ir saistoši. Saskaņā ar Atsavināšanas likumu VNĪ ir tiesīga atsavināšanas ceļā iegūtos līdzekļus ieguldīt citu valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā un attīstībā, tomēr, ņemot vērā, ka Tetera nams, Brīvības ielā 61, Rīgā, ir kapitālsabiedrības īpašums, ir nepieciešams valdības lēmums, kurā noteikts, ka valsts līdzekļus var ieguldīt VNĪ īpašumā, ja ēka saglabājama publisku funkciju veikšanai.

Vārna norāda, ka kapitālsabiedrība ir gatava izskatīt iespējas, lai 2023.gadā nodrošinātu nepieciešamā finansējuma piesaisti, ja tiks saņemts valdības uzdevums par Tetera nama neatliekamo remontdarbu izmaksu segšanu no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.

Potenciālo atsavināmo īpašumu izvērtēšana varētu notikt pēc attiecīga valdības uzdevuma saņemšanas, skaidro Vārna. Šāda risinājuma izvēle nozīmē iespējamu muzeja telpu īslaicīgu slēgšanu līdz darbu īstenošanai nepieciešamo līdzekļu piesaistei.

Jau ziņots, ka Kultūras ministrija (KM) piedāvā nepieciešamos remontus Tetera namā jeb "Stūra mājā" segt no VNĪ naudas vai kāda īpašuma pārdošanas.

KM parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons norāda, ka KM virzīs jautājumu par "Stūra mājas" remonta iespējamiem risinājumiem skatīšanai Sadarbības sanāksmes sēdē.

Jansons skaidro, ka nepieciešamo finansējumu remontam tai "Stūra mājas" daļai, kur atrodas Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija, rast no VNĪ peļņas. Tāpat nepieciešamo finansējumu var iegūt arī pārdodot kādu neizmantotu VNĪ pārvaldījumā esošu valsts ēku.

Pēc Jansona paustā, KM turpinās nodrošināt Latvijas Okupācijas muzeja saturisku darbību Tetera namā jeb "Stūra mājā" ar ikgadēju finansējumu 149 000 eiro apmērā.

Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība norādīja, ka šīs nedēļas laikā bijusi tikšanās ar Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB), Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, kas plāno gatavot atzinumu. Tāpat notika arī tikšanās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi.

Vība norādīja, ka tikšanās ar VUGD pārstāvi notika klātienē. VUGD bija iepriekš informējis par to, ka muzejam kopā ar VNĪ jārisina situācija līdz 2024.gada 7.maijam. Pie šī termiņa VUGD arī paliek. Savukārt jaunais termiņš, kas iepriekš ticis minēts - šī gada 1.marts - izvirzīts netiek.

"Ar VUGD mēs izstaigājām telpas un ir skaidrs, ka jautājums jārisina kompleksi. Ja arī BVKB nav noteicis termiņu šī gada 1.marts, mēs domājam, ka lūgsim VNĪ no savas puses šo termiņu neuzturēt. Jautājumi, kas saistīti ar drošību ēkas konstrukcijās, pārnesumos risināmi līdz 2024.gada 7.maijam," sacīja Vība.

Jau rakstīts, ka no 1.marta būs jāpārtrauc Tetera nama jeb "Stūra mājas" ekspluatācija, iepriekš informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viņš norādīja, ka VNĪ kopš 2021.gada aicina pieņemt lēmumu par visa Tetera nama saturisko piepildījumu, lai varētu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību namā. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrība ir atbildīga par tās pārvaldībā esošo īpašumu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt par īpašumu saturisko piepildījumu rūpējas tās lietotājs.

Vārna skaidroja, ka VNĪ strādā ar valsts līdzekļiem, tāpēc tai ir rūpīgi jāizvērtē ieguldīto līdzekļu rentabilitāte. Būtisku kapitālsabiedrības līdzekļu ieguldīšana īstermiņa risinājumā neatbilst ilgtspējīgai nekustamo īpašumu pārvaldībai, turklāt tas nepalīdzēs pēc būtības atrisināt ilgtermiņa problēmu - Tetera nama piepildījumu ar saturu un nepieciešamo finansējumu. Ja nozare nepieņems lēmumu par nama nākotni līdz janvāra beigām, VNĪ var nākties lūgt Latvijas Okupācijas muzeju uz laiku atbrīvot muzeja telpas līdz bīstamības novēršanai.

Kapitālsabiedrība nepieciešamajiem ārkārtas darbiem ir izstrādājusi būvniecības ieceri. Projektā ir iekļauta patvaļīgas būvniecības - nojumes - novēršana un iekšpagalma pārseguma atjaunošana, kas sniegtu iespēju turpināt ēkas ekspluatāciju un muzeja telpu izmantošanu līdz 2024.gada 7.maijam vai līdz nozares lēmumam par nama nākotni.

Pagājušā gada 18.oktobrī kapitālsabiedrība saņēma brīdinājumu no BVKB par nepieciešamību īstenot iesniegto būvniecības ieceri bīstamības novēršanai līdz 28.februārim. Ja nenovērsīs biroja konstatēto bīstamību, BVKB nāksies piemērot VNĪ soda naudu, kas juridiskai personai var sasniegt 10 000 eiro par katru fakta konstatācijas reizi. 2022.gadā VNĪ norobežoja bīstamo teritoriju - iekšpagalmu un caurbrauktuvi -, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas.

Iepriekš jau ziņots, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konstatētā bīstamība Tetera namā jānovērš līdz 2024.gada 7.maijam. Šo darbu īstenošanai nepieciešami vismaz 400 000 eiro. Bīstamība saistīta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Finansējums ļautu savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, kā arī aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās.

Savukārt pilnvērtīgai ēkas ekspluatācijai un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai ir nepieciešami vismaz 14 miljoni eiro, kas nodrošinās tās pilnvērtīgu atjaunošanu un dzīvības atgriešanu tajā, informēja Vārna.

No BVKB 2021.gada tehniskā atzinuma izriet, ka bez kapitālas ēkas pārbūves nevar sākt pārējā īpašuma ekspluatāciju. Neatliekamie darbi nepieciešami arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības nomāto telpu drošai ekspluatācijai, par ko VNĪ ir informējusi muzeju un Kultūras ministriju.

Patlaban gandrīz 92% vēsturiskās ēkas platību ir neizmantotas. Nelielu ēkas daļu - 690 kvadrātmetrus pagrabstāvā un pirmajā stāvā - aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā, ko izmanto Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, bet pārējā 8500 kvadrātmetrus plašā ēkas daļa ilgstoši stāv tukša.

VNĪ iepriekš ir vērtējusi un piedāvājusi vairākus īpašuma attīstības scenārijus, tostarp īpašuma nodošanu citām valsts vai pašvaldības iestādēm. 2021.gadā VNĪ valsts iestāžu aptauju veica atkārtoti, taču neviena iestāde nav sniegusi priekšlikumus, kā šo īpašumu izmantot valsts funkciju nodrošināšanai.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2020.gadā ēkai piešķīra vēsturiska notikuma vietas statusu, taču šis lēmums neatrisina jautājumu par saimniecisku ēkas izmantošanu un finansējuma avotu ēkas sakārtošanai. Tā paša gada nogalē VNĪ no nozares ministrijas saņēma iebildumus par nama izsoles rīkošanu, tādēļ tika pieņemts lēmums ēkas pārdošanu pārtraukt.

Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014.gada pārsniedz 550 000 eiro. 2021.gadā VNĪ zaudējumi tikai par īpašuma uzturēšanu sasniedza 69 600 eiro, savukārt 2022.gadā - aptuveni 54 000 eiro.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.