Rinkēvičs: NATO samitā ar pilnām tiesībām pieņemt lēmumus jābūt 32 dalībvalstīm

Viņš norādīja, ka tikšanās laikā tika apspriestas Zviedrijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) prioritātes, ņemot vērā to, ka galvenais jautājums drošības un ārpolitikas ziņā ir atbalsts Ukrainai, sankcijas pret Krieviju, starptautiskā tribunāla izveide Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšana un iztiesāšanai, kā arī finanšu atbalsts Ukrainai.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija šogad koordinē Ziemeļbaltijas valstu sadarbības formātu. Ārlietu ministri apsprieda gan atbalstu Ukrainai, gan Moldovai, kā divām ES kandidātvalstīm. Rinkēvičs uzsvēra, ka puses pilnīgi noteikt redz iespēju padziļināt jautājumus gan ekonomikas, gan aizsardzības jomā.

Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka lielu vietu sarunās ieņēma Zviedrijas dalība NATO. Ārlietu ministri pārrunāja situāciju, kāda patlaban veidojas starp pievienošanās protokolu ratifikāciju divās alianses dalībvalstīs, kur tas vēl nav izdarījušas.

Rinkēvičs atkārtoti pauda stingro atbalstu Zviedrijas ātrākai un pilntiesībai, juridiskai un faktiskai dalībai NATO. Tāpat ministri apsprieda situāciju, kas veidojas, ņemot vērā notikumus, kas bijuši Zviedrijā. Latvijas ārlietu ministrs pauda uzskatu, ka to dara atsevišķi ekstrēmi noskaņoti cilvēki, iespējams, ar kādas trešās valsts atbalstu un provokatīviem nolūkiem.

"Dedzināt Korānu, Bībeli, vai kaut kādā veidā citādi aizskart dažādas sociālās vai reliģiskās grupas ir nepieņemami, ņemot vērā to, ka tā ir skaidri paustā Zviedrijas valdības nostāja. Zviedrijas un Somijas dalība NATO ir būtiska ne tikai mūsu reģionālās drošībai, bet tas ir arī visas alianses, tostarp arī Turcijas interesēs," sacīja Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs pauda cerību, ka tiks rasts tāds risinājums, kas ļaus arī Turcijai ratificēt pievienošanās protokolu gan ar Zviedriju, gan ar Somiju. Tās lietas, kuras bija leģitīmi izvirzītas no Turcijas puses tiks risinātas. Labi ir tas, ka savstarpējo kontaktu process, vai kaut kādi lēmumi par pilnīgu procesa pārtraukšanu nav pieņemti, tāpēc jāskatās, kādas diplomātiskās iespējas var izmantot.

Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Billstrēms sacīja, ka Latvija un Somija ir tuvi kaimiņi. Sadarbība, attiecības ir ciešas. Somija un Latvija atbalsta vienas un tās pašas vērtības, taču patlaban valstu sadarbību apgrūtina Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ir atstājis dziļas sekas.

"Mums ir jābūt vienotiem cīņā pret šīm sekām un Eiropas drošības apdraudējumiem. Gribētu sākt jaunu Zviedrijas ārpolitiku vairāk uzsverot ES jautājumus. Arī Zviedrijas premjers, stājoties pirms vairākiem mēnešiem šajā amatā, skaidri un nepārprotami to apgalvoja," sacīja Billstrēms.

Taujāts, vai par notikumiem Zviedrijā tiks izmeklēta trešo valstu potenciālā iesaiste provokācijās, Zviedrijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka viņš negrib komentēt jebkāda veida minējumus vai izteikumus. Ar to patlaban nodarbojas Zviedrijas atbildīgās institūcijas.

Savukārt, runājot par Zviedrijas attiecībām ar Turciju, Billstrēms atzina, ka patlaban ir iestājies sarunu pārtraukums, taču NATO samitā Madridē Turcijas, Somijas un Zviedrijas parakstīto memorandu īstenošana turpinās. Šis process, pēc Zviedrijas ārlietu ministrs paustā, nav pārtraukts. Viņš uzsvēra, ka Zviedrija ir apņēmusies pildīt memorandā noteiktās saistības un valsts pieturēsies pie noteiktā plāna.

Jautāts, ko Latvija var darīt, lai palīdzētu Zviedrijai iestāties NATO, Rinkēvičs norādīja, ka Turcijā ir gaidāmas vēlēšanas un to gaisotne uzliek savu. Viņa ieskatā, primārais ir gan darbs, gan skaidrošana, gan arī diplomātiskais dialogs ar Turciju, ko faktiski patlaban dara pilnīgi visas NATO dalībvalstis. Lielas un mazas alianses valstis ir ieinteresētas, lai šo jautājumu cieņpilni atrisinātu, ievērojot gan Turcijas leģitīmās intereses, gan ievērojot Zviedrijas un Somijas, gan arī visas alianses intereses.