Kols: Dzīvojam pasaulē, kuru veido "dūres spēka" politika

"Parlamentārā diplomātija ir atslēga tādu sarežģītu problēmu risināšanai kā starptautiskais terorisms, bēgļu un migrantu krīze, "iesaldētie" un "degošie" konflikti un institucionālā krīze - patiesi globālas problēmas, kam nepieciešama daudzpusēja, visaptveroša reakcija," sacīja Kols.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pozitīvi novērtēja parlamenta aktīvo pozīciju Latvijas ārpolitikā un atzinīgi vērtēja pieaugošo parlamentārās diplomātijas lomu un nozīmi starptautiskā miera un drošības stiprināšanā.

Kols norādīja, ka parlamentu pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās ir izšķiroša nozīme, virzot nacionālās intereses starptautiskajā arēnā, ietekmējot politikas prioritātes, valdību saukšanā pie atbildības un stingrāka demokrātiska pamata nodrošināšanā miera, sadarbības un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē.

"Par zemu nedrīkst novērtēt tieši Baltijas valstu, tostarp Latvijas, nacionālo parlamentu definēto un publiski pausto pozīciju ietekmi uz notikumu tālāko attīstību," sacīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, uzsverot Latvijas un Lietuvas parlamentu iniciatīvu, kas veicināja Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcijas pieņemšanu, kurā Krievija atzīta par teroristisku režīmu.

"Eiropas Savienības (ES) atbildes reakcija uz Krievijas militāro agresiju lielā mērā ir atkarīga no efektīvām sankcijām, un paša instrumenta ilgtermiņa leģitimitāte ir atkarīga no tā izpildes," teica Kols. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja - sankciju īstenošanai un izpildei būtu jākļūst par prestiža un reputācijas jautājumu ES dalībvalstīs, un ir jāatrod veidi, kā nodrošināt stingrāku un vienmērīgāku sankciju izpildi.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie īpaša tribunāla Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu izmeklēšanai un sodīšanai, kā arī turpināt dalību starptautiskajās tiesvedībās pret Krieviju par tās veiktajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā. Kols akcentēja nepieciešamību turpināt sniegt politisku, militāru, finansiālu, humānu un ekonomisku atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

Starp ārpolitikas prioritātēm Kols minēja arī sadarbību gan Baltijas valstu, gan Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) formātā. Kols aicināja veidot sinerģiskus jeb kopīgi veidotus reģionālas sadarbības formātus starp Baltijas valstīm, Poliju un Ziemeļvalstīm kopējas infrastruktūras izbūvē, aizsardzības bruņojuma iepirkumos un militārās industrijas attīstībā, lai ilgtspējīgi stiprinātu reģiona drošību.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja NATO kā būtisku drošības un aizsardzības garantu Eiropā un pauda atbalstu ES iniciatīvām, kas ir vērstas uz militārās mobilitātes, reaģēšanas un sadarbības paplašināšanu.

Kā ziņots, šodien Saeimas sēdē šodien notiek ikgadējās ārpolitikas debates, kuras tradicionāli ievada ārlietu ministra ziņojums deputātiem un sabiedrībai par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.