• Eda,
  • Hedviga,
  • Helvijs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvenergo TEC obligātā iepirkuma ietvaros jaudas maksās gadā saņem 21 miljonu eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 22:18, 25.01.2023


AS "Latvenergo" TEC obligātā iepirkuma ietvaros par uzstādītajām elektroenerģijas jaudas maksām gadā saņem 21 miljonu eiro, trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāti trešdien uzklausīja KEM ziņojumu par esošo un turpmāko situāciju ar obligāto iepirkumu.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka Latvija pilnībā atteiksies no obligātā iepirkuma sistēmas. Turpmāk tos pilnībā segs no valsts budžeta nevis patērētāju puses, un pēdējais obligātā iepirkuma sistēmas gads būs 2028.gads.

Kurevska skaidroja, ka jaudas maksājumos "Latvenergo" TEC, "Juglas jauda" un "Gren" kopā saņem 28,8 miljonus eiro gadā. Tostarp "Latvenergo" TEC jaudas maksa ir 21 miljons eiro.

Viņa arī norādīja, ka TEC-2 jaudas maksājums ir saskaņots Eiropas Komisijas (EK) atbalsts, un tas ir vajadzīgs Latvijas enerģētiskās drošības nodrošināšanai.

Norādot uz nelielo sistēmas dalībnieku skaitu, apakškomisijas deputāti akcentēja nepieciešamību izvērtēt un optimizēt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas uzraudzības administratīvās izmaksas. Tāpat deputāti uzsvēra, ka jāaktualizē Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam, ņemot vērā izaicinājumus enerģētikas nozarē, un jārod jauni risinājumi atjaunīgās enerģijas ražošanas atbalstam pēc OIK sistēmas darbības beigām.

Izslēdzot OIK pozīciju no rēķiniem, tās maksājumi netiek izbeigti, pauda Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS). Viņaprāt, OIK izslēgšana no rēķiniem tiek plānota, nomaksājot to avansā no "Latvenergo" peļņas un, nepieciešamības gadījumā, - no valsts budžeta, tāpēc apakškomisijā tikšot turpinātas diskusijas par valsts atbalsta sistēmas darbību.

KEM apakškomisijas sēdē informēja, ka šobrīd obligātā iepirkuma ietvaros darbojas 16 enerģijas ražotāji - trīs biogāzes stacijas, trīs biomasas stacijas, divas dabasgāzes stacijas, septiņas hidroelektrostacijas un viena vēja elektrostacija. Sešām hidroelektrostacijām elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības beigsies šā gada februārī, un valsts atbalsta sistēmā turpinās piedalīties 10 elektroenerģijas ražotāji.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 17.janvārī konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz obligātā iepirkuma izmaksu segšanu no valsts budžeta, tādējādi samazinot elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem.

Deputāti atbalstīja arī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā, vienlaikus vienojoties, ka nepieciešama plašāka diskusija par elektroenerģijas tarifu veidojošajiem faktoriem, elektroenerģijas cenām Latvijā, kaimiņvalstīs un Baltijas jūras reģionā.

Tāpēc deputāti nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē 26.janvārī.

Likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka ar likumprojektu tiek grozītas elektroenerģijas tirgus likuma normas, kas noteic pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātā iepirkuma komponentes maksājumu radītās izmaksas. Likumprojekta mērķis ir samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem, obligātā iepirkuma izmaksas turpmāk sedzot no valsts budžeta.

Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumus. Obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes maksājumu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu tirdzniecības, kā arī valsts dotācijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentes pieauguma ierobežošanai.

Gadījumā, ja elektroenerģijas publiskā tirgotāja ar obligātā iepirkuma sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, attiecīgo izmaksu pārsniegums, ieskaitot pievienotās vērtība nodokli, tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem. Izmaksu uzskaitījums visā darbības periodā nodrošinās, ka tajā tiek aptverta līdz 2022.gada 31.decembrim uzkrāto izmaksu un ieņēmumu starpība, novirzot pārpalikumu nākamo periodu finansēšanai vai fiksējot no valsts budžeta līdzekļiem sedzamo iztrūkumu.

Pēc EM minētā, likumprojekta īstenošanai nepieciešamais finansējums 2024.gadā ir 17,174 miljoni eiro un 2025.gadā - 23,774 miljoni eiro, kas ir ieplānots EM budžeta apakšprogrammas "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" bāzes izdevumos un tiks iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Aizsardzības ministrs izsaukts "uz paklāja"

APVIENOTĀ SARAKSTA (AS) Saeimas frakcijas deputāti aicinājuši aizsardzības ministru Andri Sprūdu ierasties frakcijas sēdē un sniegt skaidrojumu par daudzajām problēmsituācijām, kas saistītas ar aizsardzības un drošības nozares atbildīgu un lietderīgu pārvaldību.

Sabiedrība Meklēs juridisku risinājumu optometrijas salonu darbības nepārtrauktībai

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) sadarbībā ar Latvijas Optometristu un optiķu asociāciju vienojies mēneša laikā rast juridisku risinājumu optometrijas salonu darbības nepārtrauktībai.

Sabiedrība Baltkrievijas bēgļiem atļaus trīs gadu laikā reģistrēt transportlīdzekli Latvijā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz Latvijas bēgļa vai alternatīvā statusu ieguvušam Baltkrievijas pilsonim ļaut trīs gadu laikā reģistrēt transportlīdzekli Latvijā bez nepieciešamās sertifikācijas.

Sabiedrība Eksperts Jurģis Liepnieks iestājās pret Ukrainas dalību NATO (+VIDEO)

Sociālajos tīklos sāka apspriest ar mums sabiedrotās suverēnas valsts sadalīšanu.

Lasiet arī

Ekonomika Elektrum Lietuva par 30 miljoniem eiro būvēs savu pirmo vēja parku Lietuvā

Latvijas valstij piederošās enerģētikas grupas "Latvenergo" uzņēmums Lietuvā "Elektrum Lietuva" sāk sava pirmā vēja parka izveidi, Akmenes rajonā, Lietuvas ziemeļos, īstenotajā projektā ieguldot ap 30 miljoniem eiro.

Ekonomika Latvenergo peļņa deviņos mēnešos pieaugusi 2,7 reizes

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Ekonomika Latvenergo valstij izmaksās papildu dividendes 18,547 miljonu eiro apmērā

AS "Latvenergo" akcionāru ārkārtas sapulcē trešdien, 18.oktobrī, nolemts izmaksāt valstij papildu dividendes 18,547 miljonu eiro apmērā no pagājušā gada nesadalītās peļņas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Ekonomika «Latvenergo» pirmajā pusgadā saražojis par 56% vairāk elektroenerģijas

AS "Latvenergo" šī gada pirmajā pusgadā saražoja 3519 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 56% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.