• Aldis,
  • Aldris,
  • Alfons
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ar tiesa lēmumu piešķir patvērumu Latvijā Navaļnija atbalstītājam no Krievijas

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 10:54, 24.01.2023


Administratīvā rajona tiesa Jelgavā janvāra sākumā pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumam uzdevusi valstij sniegt patvērumu Latvijā kādam opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītājam no Krievijas, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.


Aleksejs Navaļnijs.
Foto: Facebook

Vīrietis ieceļoja Latvijā, šķērsojot Latvijas-Krievijas robežu ar Latvijas ģenerālkonsulāta izsniegto daudzkārtējo "C" kategorijas vīzu. Krievijas pilsonis vērsās robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.

Vīrietis lūdza patvērumu Latvijā, jo Krievijā baidoties no vajāšanas politisko apsvērumu dēļ. Vīrietis esot kategorisks Ukrainā notiekošās karadarbības pretinieks, tāpēc cenšoties ar visiem pieejamiem līdzekļiem ziņot ticamu informāciju par karadarbību un Krievijas armijas noziegumiem Ukrainā. Tāpat viņš esot aktīvs opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītājs, un viņš neesot beidzis atbalstīt minēto opozicionāru arī pēc viņa izveidotā fonda atzīšanas par ekstrēmistisku organizāciju.

Vīrietis vairākkārt Sanktpēterburgā piedalījies mītiņos un cita veida miermīlīgajos protestos, kuri bijuši veltīti Navaļnija atbalstam un bijuši pret karadarbību Ukrainā. Vīrietis daļēji ir ukrainis un šī iemesla dēļ viņš varot tikt pakļauts represijām. Atrodoties drošībā, viņš varēšot efektīvāk pretoties Vladimira Putina politiskajam režīmam, liecinājis patvēruma lūdzējs.

Vīrietis savos sociālo tīklu profilos ir publiski izteicis savas domas un publicē informāciju par karadarbību Ukrainā, bet, atrodoties Krievijā, viņam to neesot iespējams izdarīt. Tāpat viņš turpinot savu sociālo tīklu profilos atbalstīt Navaļnija fondu un dalīties ar fonda veiktajām izmeklēšanām. Tāpat viņam bijusi iespēja finansiāli atbalstīt neatkarīgos masu medijus un opozīcijas kustību.

Lēmumu izceļot no Krievijas vīrietis pieņēmis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Vīrieti satraucot viņa bērnu nākotne Krievijā. Bērni esot informēti par tēva un mātes politiskajiem uzskatiem, turklāt vairākas reizes viņi apmeklējuši miermīlīgos protestus kopā ar vecākiem.

PMLP atteica vīrietim piešķirt patvērumu Latvijā. Vīrietis tiesas lēmumu pārsūdzēja tiesā. PMLP argumentēja, ka vīrietis neesot sniedzis informāciju, ka pēc viņa izceļošanas no Krievijas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas būtu draudējušas viņam vai viņa ģimenei. Tas liecinot, ka Krievijas tiesībsargājošajāmiestādēm neesot pastiprināta interese par viņu kā politisko aktīvistu vai pretvalstiski noskaņotu personu.

Tas, ka vīrietis līdz pat pēdējai izceļošanai no Krievijas varēja brīvi šķērsot Krievijas robežu, dodoties ārvalstu tūrisma un darba braucienos, kā ar varējis saņemt jaunu Krievijas pilsoņa pasi, apliecinot, ka tiesībsargājošās iestādes nav veikušas darbības, lai ierobežotu viņa pārvietošanās brīvību, secinājusi PMLP.

Vīrietis tiesā argumentēja, ka viņš ne tikai dalās ar informāciju savos sociālajos tīklos, bet arī pats raksta publikācijas pret karu un pret valdību. Attiecībā uz Krievijā pērn rudenī izsludināto mobilizāciju viņš norādījis, ka neapšaubāmi būtu pakļauts mobilizācijai, jo atbilst publiskajā telpā izskanējušajiem kritērijiem.

Studējot augstskolā, viņš apguvis militārās katedras priekšmetus, kā rezultātā viņam piešķirta leitnanta militārā pakāpe. Tāpat viņa pasē ir zīmogs par to, ka viņš ir pakļauts militārajam dienestam. Viņam ir arī apliecinājums, ka atrodas militārajā rezervē.

Izvērtējot vīrieša sniegtos paskaidrojumus, tiesai neesot radušās šaubas par viņa politisko uzskatu noturību un aktīvu savas politiskās nostājas paušanu ilgstošā laika periodā. Tiesa uzskatīja par pamatotu vīrieša izteikto viedokli, ka aktuālā informācija par situāciju Krievijā norāda uz arvien pieaugošiem politiskās vajāšanas apjomiem.

Tiesa lūdza arī Valsts drošības dienestam sniegt viedokli par minēto vīrieti. Dienests atbildēja, ka tā rīcībā nav informācijas, ka viņš būtu dalībnieks noziedzīgā, totalitārā, teroristiskā, pretvalstiskā vai citā organizācijā, kas izmanto vardarbīgās metodes. Dienests nav identificējis, ka Krievijas pilsonis radītu apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Tiesa uzdeva PMLP viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā. Spriedums nav pārsūdzams.

Minētais spriedums ir viens no vairākiem pēdējā laikā, kad tiesa pretēji PMLP lēmumiem uzdevusi sniegt Krievijas pilsoņiem patvērumu Latvijā.

Jau rakstīts, ka Administratīvā rajona tiesa pagājušā gada pēdējā darbadienā uzdevusi valstij sniegt patvērumu Latvijā kādai Krievijas pilsonei un viņas diviem bērniem.

Tiesa pērn decembra vidū pretēji PMLP lēmumam uzdevusi sniegt patvērumu Latvijā kādam bijušajam Krievijas karavīram un policijas darbiniekam. Vīrietis lūdza sniegt viņam politisko patvērumu, jo viņš nepiekrītot Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā un tāpēc baidoties, ka Krievijā varētu nokļūt cietumā vai arī varētu tikt nosūtīts karot uz Ukrainas teritoriju.

PMLP gada nogalē bija zināms, ka Administratīvā rajona tiesa tikai ļoti retos gadījumos ir mainījusi pārvaldes pieņemto lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Šādi tiesas spriedumi bijuši dažādu trešo valstu pilsoņu gadījumos.

Pērn līdz 28.decembrim patvērumu Latvijā lūguši 183 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi - 118 no Krievijas un 65 no Baltkrievijas.

Līdz 30.novembrim kopumā 82 patvēruma meklētājiem no Krievijas un Baltkrievijas piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, tajā skaitā personām, kuras patvērumu lūgušas vēl pirms tam.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Sabiedrība Latvijā atrada veidu, kā strādāt ar «grūtiem» bērniem (+VIDEO)

Jaunizveidotās speciālistu komandas sniegs būtisku atbalstu uzvedības izaicinājumu risināšanā.

Sabiedrība Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Sabiedrība Nākamās nedēļas sākumā, kļūstot siltākam, sniegs nokusīs

Pēc ziemīgas nedēļas nogales jau pirmdien Latvijā atgriezīsies siltāks laiks. Kurzemē sniegs nokusīs strauji, citviet tas notiks pakāpeniskāk, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Pasaule  Evika Siliņa: "Rail Baltica" ir nozīmīgs militārās mobilitātes projekts

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Ministru prezidente Evika Siliņa ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojusies par kopīgu koordināciju "Rail Baltica" jautājumos, lai nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu sākt izmantot "Rail Baltica" dzelzceļa trasi.