Šmits: Latvijas iekšējie ūdeņi ir milzīgs novārtā atstāts resurss

Viņš norādīja, ka lielā daļa ezeru resursu netiek izmantoti pienācīgi, tādēļ nepieciešams ezeru audits, tie jāattīra un jāsaprot, kādas zivis tur laist. Savukārt mazās HES Latvijas upēs, Šmits uzskata, ka ir jājauc nost, jo to pienesums energoapgādē ir nekāds salīdzinājumā pret kaitējumu, ko tie nodara dabai.

"Jābūt piemērotiem zivju ceļiem, nevis 10 centimetru spraugai ar cerību, ka zivs to atradīs un spēs nārstot. Zivju ceļu izveidei ir paredzēta fondu nauda, un tādēļ ar to ir jāvirzās uz priekšu," norādīja Šmits.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka varētu veidot pilotprojektu kādā no pašvaldībām, lai ar zvejošanu ezeros piesaistītu tūristus.

"Kāpēc uz Ālandu salām Somijā brauc cilvēki un tas ir milzīgs tūrisma virziens? Tāpēc, ka tur ezeros ir zivis. Mums arī tas ir jāpanāk. Ir zivju ataudzēšanas programmas, kam turklāt ir pieejami līdzekļi," uzsvēra Šmits.

Tāpat ministrs atzina, ka akvakultūra ir bijis īpašs rūpju bērns, kurā ir investētas milzīgas fondu naudas, bet atdeves īsti nav bijis. Viņš gan norāda, ka ir arī pozitīvi gadījumi, par piemēru minot "Zivs uz ledus", kur Ropažos audzē arktiskās palijas.

"Viņi akvakultūrā ir pirmie, kas sāka ar domu - kur pārdot, nevis saražot un tad domāt, ko ar to darīt. Viņi jau vairāk nekā 100 tonnas ir saražojuši pagājušajā gadā, kas nebūt nav maz priekš Latvijas. Lai būtu konkurētspējīgi, apjomus vajadzētu pieckāršot, un tāds ir arī viņu plāns," norādīja ministrs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tas ir virziens, ko iespēju robežās viņš centīsies atbalstīt.

"Zivrūpniecībā un ne tikai būtu jāvadās pēc principa - mazāk dalīt uz galviņām, bet vairāk tiem, kas sevi jau pierādījuši un dara, lai vairotu konkurētspēju," atzina Šmits.