• Muntis,
  • Verners
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


North Star LTD lūdz Saeimu nelauzt līgumu starp Latviju un Norvēģiju

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 14:02, 13.01.2023


Tā dēvētajā "sniega krabju" lietā iesaistītais SIA "North Star LTD" aicina Saeimu neatbalstīt likumprojektu par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības izbeigšanu, norādīja "North Star LTD" īpašnieks Pēteris Pildegovičs.


Ilustratīvs foto.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums "North Star LTD" šonedēļ vērsies pie visām Saeimā pārstāvētajām deputātu frakcijām ar aicinājumu prioritārā kārtā likt augstāk nacionālās intereses un vietējo uzņēmumu aizstāvību, ļaujot uzņēmumam taisnību izcīnīt sāktajā starptautiskās šķīrējtiesas procesā.

Uzņēmums vērš uzmanību, ka pēc līdzīga principa Norvēģijas valdība cenšas apturēt starpvalstu saistības arī Lietuvā, kura ir otra valsts, kas cieta "krabju nozvejas lietā" un kuras uzņēmums arī vērsās starptautiskajā arbitrāžā.

"Mums ir aizdomas, ka aiz šīm visām pēkšņajām izmaiņām abu valstu partnerattiecībās patiesībā slēpjas Latvijas amatpersonu vēlme "pārlieku" izdabāt Norvēģijas valdībai," komentē Pildegovičš, piebilstot, ka tas tiek darīts ar nolūku, lai labvēlīga starptautiskās šķīrējtiesas sprieduma gadījumā Norvēģijai nebūtu Latvijas uzņēmumam jāizmaksā kompensācija.

Viņš arī pauž viedokli, ka šis ir gadījums, kas atspoguļo, ka valsts politika nav vērsta uz uzņēmumu aizstāvību un netiek dotas iespējas godīgā un taisnīgā ceļā gūt kompensāciju.

Pildegovičs skaidro, ja likumprojektu pieņems Saeimā, tas nozīmēs, ka Latvijas uzņēmumam praktiski zudīs iespēja tiesiskā ceļā panākt godīgu rezultātu, jo pirms tiesa nāks ar atzinumu par Latvijas uzņēmumu investīciju aizsardzību Norvēģijā, šāds līgums vairs nebūs spēkā esošs.

Jau vēstīts, ka decembrī Saeimas Ārlietu komisija otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības izbeigšanu.

Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) norādīja, ka publiski izskanējusī kritika par likumprojekta steidzināšanu nav pamatota, komisija likumprojekta izskatīšanu veica atbilstoši kārtības rullī noteiktajiem procesiem.

Tāpat viņš stāstīja, ka izskatīšanas laikā uzklausītas visas puses, bet pārsteidza fakts, ka dažas dienas pirms komisijas sēdes, tika saņemtas vēstules gan no Latvijas Darba devēju konfederācijas, gan Latvijas Zivrūpnieku savienības, lai gan līdz tam pretenzijas saņemtas netika.

Viņš norādīja, ka deviņdesmitajos gados noslēgtie investīciju aizsardzības līgumi ir arhaiski un tie pašlaik tiek denonsēti diezgan lielos apjomos. Vienlaikus, tas nenozīmē, ka investīcijas netiks aizstāvētas un ka investori nevarēs vērsties tiesā. Tiesību aizskāruma gadījumā investori varēs vērsties nacionālajās tiesās.

Komisijas sēdē tika izskatīti četri priekšlikumi, tostarp atbalstīts Zemkopības ministrijas iesniegtais priekšlikums ar lūgumu noteikt, ka likums stājas spēkā 2023.gada 10.februārī, kā arī likumprojekta tekstā papildus nostiprināts, ka vienošanās par līguma izbeigšanu neietekmē jau sāktās tiesvedības.

Tāpat ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam "North Star LTD" piederošo zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzina, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek atbilstoši starptautiskai vienošanās. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

2019.gadā "North Star LTD" īpašniekam Pildegovičam un "North Star LTD" nelabvēlīgu lēmumu pieņēma Norvēģijas Augstākā tiesa.

Tiesāšanās turpinās Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā Vašingtonā, kur sūdzību par Norvēģiju šķīrējtiesā iesniedza Pildegovičs un "North Star LTD". Prasītājs norādījis, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. "North Star LTD" no Norvēģijas pieprasa 388 miljonus eiro.

ES Vispārējā tiesa noraidījusi arī Latvijas prasību attiecībā uz zvejas tiesību aizstāvību sniega krabju zvejas lietā.

Tāpat vēstīts, ka no 2022.gada 31.oktobra līdz 4.novembrim šķīrējtiesā Londonā notika sēde par piekritību un pamatotību, kurā abas puses prezentēja argumentus un jautājumus tiesnešu priekšā. Paredzēts, ka trīs līdz piecu mēnešu laikā Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā izskatīs tā dēvēto sniega krabju lietu.

"North Star LTD" 2021.gadā strādāja ar 635 858 eiro apgrozījumu, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 28,7% - līdz 2,181 miljonam eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

"North Star LTD" reģistrēts 2014.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Pildegovičs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Sabiedrība Atbalsta aizliegumu reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Latvijā ieviest aizliegumu alkoholisko dzērienu audio un audiovizuālajās reklāmās reklamēt šo dzērienu cenas vai atlaides.

Sabiedrība CVK piedāvā uzlabot vēlēšanu zīmes. Kā tās izskatīsies?

Par vēlēšanu sistēmu sagatavošanu atbildīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) norāda, ka pašreizējais biļetens ir problemātisks, jo tiek bieži pieļauta kļūda - kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievelk rombiņā mīnusu, nevis izsvītro vārdu.

Lasiet arī

Sabiedrība Noraida priekšlikumu kandidātu sarakstus iesniegt būtiski agrāk pirms vēlēšanām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien noraidīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu partiju deputātu kandidātu sarakstus prasīt iesniegt ne vēlāk kā 120 dienas jeb četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

Sabiedrība VDD komentē «TikTok» un «Telegram» iespējamu bloķēšanu Latvijā

Lēmumam par sociālo tīklu "TikTok" un "Telegram" iespējamu bloķēšanu ir jābūt politiskam, turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, par ierobežošanu būtu jāvienojas vismaz visām trim Baltijas valstīm, šādu vērtējumu vēstulē Saeimai paudis Valsts drošības dienests (VDD).

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.