Velve: Iespējamo karteļa radīto zaudējumu piedzīšana no uzņēmuma ir sasteigts process

Turklāt viņa uzsver, ka šī procesa neloģiskā gaita nodara lielus zaudējumus gan uzņēmuma reputācijai, gan var radīt finansiālas sekas.

Griga sacīja, ka no šodienas pozīcijas uzņēmumam rodas jautājums, vai vispār bija vērts slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP).

"Mēs esam vienīgie, kuri rīkojās ar domu aizsargāt savu reputāciju, ar domu parādīt saviem darbiniekiem, sadarbības partneriem un valsts iestādēm, ka esam gatavi atzīt savas kļūdas un laboties, bet tagad iznāk, ka esam vienīgie, kuri cieš un pret kuriem vēršas. Es tagad nezinu, kur galīgais spriedums būs ātrāk - par zaudējumu piedziņu no mums vai lietā par KP lēmumu, jo skaidrs, ka tur tiesas procesa dalībnieku ir daudz, lieta ir apjomīga un pats process virzās citādāk," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka šajā situācijā rodas jautājums - kādu signālu tas dod tiem uzņēmumiem, kurus potenciāli var sodīt par Konkurences likuma pārkāpumiem, - vai maz ir vērts slēgt izlīgumu ar KP.

Rīgas dome pēc šī KP lēmuma jau vērsusies tiesā, prasot atlīdzināt zaudējumus gandrīz četru miljonu eiro apmērā par sadārdzinātiem būvprojektiem, un Ekonomisko lietu tiesa daļēji apmierināja Rīgas pašvaldības prasību pret "Velvi" par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un nosprieda piedzīt no uzņēmuma 3,3 miljonus eiro.

"Velve" šo spriedumu ir pārsūdzējusi un nākamgad notiks lietas izskatīšana apelācijas kārtībā.

Griga stāstīja, ka "Velves" ieskatā šis spriedums nav pamatots ne pēc būtības, ne pēc likuma. Apsūdzība ir celta pēc Konkurences likuma panta par zaudējumiem. Tas skan šādi - ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un cena ir palielināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Tātad, uzsvēra Griga, pirmā lieta - ir jābūt spēkā esošam lēmumam, ka ir karteļa vienošanās. Šāds lēmums ir apstrīdēts no deviņu KP lēmumā minēto uzņēmumu puses, līdz ar to viena pati "Velve" nevar būt nekāds kartelis.

"Te ir svarīgi uzsvērt, ka "Velve" nekad nav atzinusi, ka bija kaut kādas aizliegtas vienošanās, kartelis. Vienīgais, par ko "Velve" uzņemas atbildību, ir sava darbinieka Māra Martinsona rīcība, nepietiekama kontrole pār šādu rīcību un faktu, ka kaut kas tāds vispār varēja notikt. Tas arī ir viss. Līdz ar to mēs esam absurdā situācijā, ka KP lēmums nav stājies spēkā, bet ir tiesas lēmums, pamatojoties uz likuma pantu, kurš pasaka, ka zaudējumu piedziņa ir iespējama tad, ja lēmums par karteli ir stājies spēkā," skaidroja Griga.

Viņa piebilda, ka otra lieta - svarīga ir zaudējumu esamība vai neesamība jeb tas, vai netiek pierādīts pretējais. "Velve" izvērtējusi savus iepirkumus, piesaistījusi neatkarīgu ekspertu, kurš apliecināja, ka iepirkumi atbilst tā brīža cenām. Griga pauda pārliecību, ka sadārdzinājuma tur nebija.

Griga arī skaidroja, ka notika publiski iepirkumi, un tajos piedalījās gan tie uzņēmumi, kas ir minēti KP lietā, gan citi tirgus dalībnieki. Visus iepirkumus, kuros uzvarēja "Velve", uzņēmums uzvarējis ar zemāku cenu. Griga sacīja, ka pēc loģikas, karteļa dalībniekiem, lai panāktu sadārdzinājumu, būtu jāpiedalās ar augstākām cenām, bet tad pārējie, kas nav kartelī, konkursus uzvarētu. Taču arī viņi piedāvājuši augstāku cenu.

Tādēļ, Grigas ieskatā, "Velve" sniegusi visus pierādījumus, lai atspēkotu to, ka Rīgas domei ir nodarīti zaudējumi. Griga arī uzsvēra, ka šādas lietas ir jaunas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas līmenī. Latvijā šādām lietām vispār nekādas tiesu prakses nav.

"Iespējams, tādēļ arī ir aktuāls jautājums, kādiem tad ir jābūt pierādījumiem, lai šo prezumciju par zaudējumiem atspēkotu. Mēs gājām it kā vienkāršāko un saprotamāko veidu ar ekspertu slēdzieniem. Tiesa procesa gaitā arī nenorādīja, ka speciālistam, kurš sniedza atzinumu, iespējams, ir nepietiekama kompetence, slēdziena saturs nav pietiekami plašs. To, ka šie pierādījumi netika ņemti vērā, mēs uzzinājām tikai no tiesas sprieduma. Pastāv arī citas metodes, ar kurām pierādīt to pašu. Ja būtu tiesu prakse, tad, iespējams, visiem jau būtu skaidrs, kādas ir metodes, ar kurām tiesas ieskatā zaudējumu neesamību var pierādīt," stāstīja Griga.

Viņa piebilda, ka Rīgas dome līguma izpildes gaitā saskaņojusi arī papildu darbus, kuru izpildes process var būt atšķirīgs, nekā ir iepirkumā, kurā piedāvājumus iesniedz vairāki pretendenti. Izpildītājs sniedz savu pamatojumu un pasūtītājs izvērtē. Nekādi pārmetumi par neskaidrībām vai cenu nebija un visi papildu darbi tika apstiprināti, uzsvēra Griga, norādot, ka papildu darbi dažos objektos bija tiešām ievērojami. Piemēram, VEF Kultūras pilī pat par trīs miljoniem eiro. Griga sacīja, ka no domes puses nekādu pārmetumu nebija, bet tagad sanākot, ka 10% prezumcija tiek attiecināta arī uz papildu darbiem, kuriem vispār nebija sakara ar publisko iepirkumu.

Griga uzsvēra, ka "Velve" ir par taisnīgu tiesu un uzņēmums ir gatavs cīnīties un pierādīt savu taisnību, bet ar nosacījumu, ka likumu ievēro arī otra puse.

"Pieņemsim, ka tiesa atceļ uzņēmumu pārsūdzēto KP lēmumu. Tad sanāks, ka "Velve" samaksās zaudējumus par pārkāpumu, kuru tiesa neatzīst? Absurda situācija. Tāpat Konkurences likuma pants, kuru es citēju, stājās spēkā 2017.gadā, iepirkumi, par kuriem tiesā vērsās Rīgas dome, ir notikuši gan pirms, gan pēc tam, bet uz visiem tiek attiecināts šis likuma pants. Atšķirība ir tajā, ka mainījās tas, uz kuru tiek pārlikts pierādījumu iesniegšanas slogs - uz prasītāju vai atbildētāju. Iepriekšējā likuma norma teica, ka prasītājam ir jāpamato savi zaudējumi. Latvijā tiesa uz visu prasību attiecināja jauno likuma pantu, lai gan Eiropas tiesa ir pateikusi, ka likuma normas strādā uz priekšu, nevis atpakaļ," sacīja Griga.

Viņa informēja, ka tieši pašlaik Ekonomisko lietu tiesā notiek vēl viena tiesvedība, kur vēl viens Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas pilsētbūvnieks" iesniedza prasību par zaudējumu piedziņu no "Velves" 1,6 miljonu eiro apjomā. Līdz ar to "Velve" paredz, ka varētu būt vēl citas šādas prasības.

Griga uzsvēra Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) lomu, jo tieši ar viņiem šis tiesvedību vilnis arī sākās. Griga norādīja, ka KP lēmums par karteļa vienošanos nav stājies spēkā, līdz ar to patlaban nevar būt runas par kādu Eiropas Savienības (ES) naudas atprasīšanu.

"Taču CFLA tūliņ publiski pauda gatavību iet un šo naudu atprasīt, ko arī izdarīja. Mums kā "Velvei" vispār nav attiecību ar CFLA. Attiecības ar CFLA ir pasūtītājiem. Līdz ar to, ja CFLA vēršas pret pasūtītāju ar finanšu korekciju un tādā veidā no viņu budžeta tiek izņemta nauda, viņiem jau nav kur likties, kā vien vērsties ar regresa prasību pret būvnieku. Ja šī Konkurences likuma norma par 10% sadārdzinājumu nerada tūlītēju iespaidu uz naudas plūsmu, tad ar CFLA prasību ir citādāk," sacīja Griga.

Viņa piebilda, ka nav konstatēts, ka pastāvētu kāda vienošanās attiecībā uz vienu vai otru iepirkumu, kur bija iesaistīta ES nauda. Grigas ieskatā, ja bija šādas aizdomas, tad CFLA pašai vajadzēja veikt izvērtējumu. Taču šāds izvērtējums veikts netika, tika tikai veikta finanšu korekcija, pamatojoties uz KP lēmumu kā tādu, pilnībā ignorējot faktu, ka šis lēmums ir pārsūdzēts.

Jau ziņots, ka KP 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no kopumā desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no 10 sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu - viņiem būs jāmaksā sods un nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret viņiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.