Kurš atbildēs par dzīvojamo māju?

Šobrīd vēl spēkā esošais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Tādējādi no likuma darbības jomas izriet, ka likums attiecas arī uz viendzīvokļu māju pārvaldīšanu. Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds likuma tvērums ir pārāk plašs. Pie tam dzīvojamo māju pavaldīšanas jomā Augstākās tiesas Senāts ir taisījis vairākus spriedumus, kuru atziņas ir būtiskas ar dzīvojamo māju pārvadīšanu saistītajos jautājumos. Līdz ar to ministrijas speciālisti secināja, ka pienācis laiks un nepieciešamība sagatavot jauno likumu, lai uzlabot tieši daudzdzīvokļu māju tiesisko regulējumu.

Likumprojektā arī paredzēta dzīvokļu īpašnieku mazākuma aizsardzība pret vairākuma bezdarbību. Piemēram, ja likums paredz dzīvojamai mājai sasniegt noteiktu energoefektivitātes līmeni, tad atsevišķam dzīvokļu īpašniekam ir tiesības to prasīt sasniegt. Šis tiesību aizsardzības līdzeklis būtu papildinošs mazākuma balsojumam Dzīvokļa īpašuma likuma kontekstā.

Svarīga likumprojekta sadaļa - pārvaldnieka tiesības rīkoties ar uzkrājumu fondu. Atšķirībā no esošā likuma, likumprojektā paredzēts noteikt arī gadījumus, kuros pārvaldnieks ir tiesīgs bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas izmantot finanšu līdzekļus, kas atrodas uzkrājuma fondā (Likumprojekta 24. pants), piemēram, nepieciešamajiem darbiem avārijas situācijas novēršanai un ārpuskārtas remontam; nodokļa maksājumu parādu samaksai un administratīvā naudas soda segšanai; ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu dokumentu sagatavošanai (energosertifikāts, tehniskās apsekošanas atzinums u.c.) Tāpat, līdzīgi kā līdz šim, noteikti gadījumi, kuros pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot uzkrājuma fondu.

Līdz ar likumprojekta "Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums" spēkā stāšanos, spēku zaudēs līdzšinējais likums, kas regulēja jautājumus par dzīvojamo māju pārvaldīšanu.

Pašlaik un līdz 11.janvārim notiek šī likumprojekta publiskā apspriešana.