Kultūras jomā topošā valdība grib celt atalgojumu un stiprināt medijus

Tostarp plānots panākt, ka kultūras institūcijās nodarbināto atalgojums nav zemāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, kā arī izteikta apņemšanās rūpēties, lai atalgojums un sociālais nodrošinājums pieaugtu arī ārpus valsts sektora strādājošiem profesionāļiem, tā uzlabojot kultūras nozarē nodarbināto dzīves kvalitāti. Līdztekus valdība paredz pilnveidot radošās personas statusa definējumu.

Saskaņā ar dokumentā pausto, pakāpeniski tiks palielināts arī Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums.

Deklarācijas melnrakstā norādīts, ka jaunā valdība turpinās kultūras infrastruktūras attīstību visā Latvijā, tāpat plānots turpināt nacionālo kultūras institūciju ēku renovāciju un atjaunošanu, iestājoties par ilgtermiņa plāna nepieciešamību valsts finansējuma nodrošināšanai nacionālajai infrastruktūrai.

Plānots arī radīt tiesisko regulējumu valsts un reģionu pašvaldību iesaistei reģionālas nozīmes profesionālo kultūras institūciju, piemēram, koncertzāļu un teātru, ilgtspējas nodrošināšanai un profesionālās mākslas pieejamībai Latvijas reģionos.

Nacionālās identitātes jautājumā topošā valdība paredz Latvijas iedzīvotāju padziļinātu izpratni par valstiskuma veidošanos un vēstures ietekmi uz mūsdienu ģeopolitiskajiem procesiem. Tāpat iecerēts sekmēt latgaliešu rakstu valodas apguves nodrošināšanu, kā arī lietojumu publiskajos pasākumos, informatīvajā telpā un kultūrvidē Latgalē.

Vienlaikus deklarācijas melnrakstā ietverta arī virkne apņemšanos saistībā ar mediju politiku. Tostarp paredzēts veidot tādu mediju politiku un likumdošanas vidi, kas atbalsta saturu valsts valodā, turklāt topošais Ministru kabinets plāno apņemties nodrošināt, ka turpmāka papildus satura krievu valodā atbalstīšana no valsts puses nenotiks.

Līdztekus plānots stiprināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tehnisko un cilvēkresursu kapacitāti, tādējādi palielinot iespējas pilnvērtīgi monitorēt, uzraudzīt, attīstīt un aizsargāt Latvijas informatīvu telpu. Cita starpā plānots panākt ievērojamu televīzijas programmu un cita veida audio un audiovizuāla satura prettiesiskas izplatīšanas samazinājumu.

Tāpat plānots atbalstīt apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu, paplašināt Mediju atbalsta fonda darbību, kā arī sekmēt medijpratības politiku Latvijā un uzlabot Latvijas mediju uztveramību Krievijas un Baltkrievijas pierobežā.

Deklarācijas melnrakstā kopā pašlaik ir vairāk nekā 300 mērķu, uzdevumu vai darbību punkti dažādās jomās.

Balsojums Saeimā par topošo, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) otro valdību paredzēts trešdien, 14.decembrī.