Nav zināms vai ECT Latvijai ļaus iesaistīties lietā «Ukraina pret Krieviju»

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Latvija 9.augustā iesniedza ECT lūgumu atļaut iesaistīties trešās puses statusā Ukrainas prasībā pret Krieviju. Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Latvija, īstenojot savas konvencijā ietvertās tiesības, lūdz atļauju ECT iesaistīties trešās puses statusā starpvalstu lietā.

ĀM preses sekretāre skaidroja, ka patlaban visas valstis, kuras lūdza atļauju iesaistīties šajā lietā trešās puses statusā, joprojām gaida tālākās norādes no ECT, kas gadījumā, ja ECT atļaus valstīm iesaistīties tiesvedībā, ietvers norādes par to, kādiem jautājumiem valstis ir aicinātas pievērsties savos apsvērumos, kāds būtu apsvērumu apjoms un kādi būtu apsvērumu iesniegšanas termiņi. Līdz ar to Latvijas iesniedzamo apsvērumu saturs būs atkarīgs arī no ECT norādēm par tai nepieciešamo informāciju.

Eglīte piebilda, ka informācija par to, kad ECT varētu pieņemt lēmumu par to, kāda būtu turpmākā rīcība tiesvedībā, patlaban nav pieejama.

ĀM iepriekš skaidroja, ka starpvalstu lietas tiek iesniegtas saskaņā ar konvenciju, kas ļauj konvencijas dalībvalstij iesniegt sūdzību ECT par iespējamiem citas konvencijas dalībvalsts izdarītajiem pārkāpumiem. Starpvalstu sūdzības ir ārkārtas mehānisms, kas tiek izmantots ļoti retos gadījumos, parasti situācijās, kad ir nopietnas bažas par sistemātiskiem un ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā masveida cilvēktiesību pārkāpumiem bruņoto konfliktu laikā.

Valstis, kas lūgušas atļauju iesaistīties trešās puses statusā lietā "Ukraina pret Krieviju", ir Austrija, Beļģija, Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Islande un Lielbritānija.