• Gita,
  • Ligita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


76% strādājošo savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē pozitīvi

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 10:44, 29.11.2022


Latvijā 76% strādājošo savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē kopumā pozitīvi, pavēstīja pētījumu kompānijas "Kantar" pārstāvji, atsaucoties veiktās aptaujas datiem.


Ilustratīvs foto.

Tostarp 53% respondentu emocionālo labsajūtu darba vidē vērtē "drīzāk pozitīvi", bet 23% - "pozitīvi".

Tikmēr 18% darbinieku emocionālo labsajūtu darba vidē vērtē kopumā negatīvi, tostarp 14% vērtē "drīzāk negatīvi", savukārt 4% - "negatīvi".

Aptaujas dati rāda, ka emocionālo labsajūtu darbā salīdzinoši pozitīvāk vērtē darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1001 eiro un vairāk mēnesī), tie nodarbinātie, kuri pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, kā arī strādājošie, kuri kopumā ir apmierināti ar pašreizējo darbu.

Darbinieki, kuri strādā tikai no mājām biežāk nekā vidēji savu pašreizējo emocionālo labsajūtu darbā raksturo kā kopumā pozitīvu (87%).

Negatīvāk savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē darbinieki ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 eiro), strādājošie, kuri pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk zemu vai pārāk augstu un kuri ar pašreizējo darbu kopumā nav apmierināti.

Galvenie pozitīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli ir labas attiecības ar kolēģiem, ko norādījuši 43% respondentu, darba stabilitāte - 41%, kā arī darba un darba satura pievilcīgums - 35%.

Aptaujas dati liecina, ka emocionālo labsajūtu darbā pozitīvi ietekmē arī fakts, ka vispār ir darbs (29%), ir labs darba un privātās dzīves līdzsvars (28%), labas attiecības ar tiešo vadītāju (28%) un, ka darbinieki darbā kopumā jūtas labi (26%).

Aplūkojot pozitīva vērtējuma iemeslus sociāli demogrāfiskās grupās secināts, ka darba stabilitāte kā iemesls pozitīvam emocionālās labsajūtas vērtējumam salīdzinoši biežāk minēta gados jauno darbinieku (18-24 gadi) un strādājošo ar augstiem personīgajiem ienākumiem vidū.

Savukārt to, ka patīk darbs un darba saturs, salīdzinoši biežāk ir minējuši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem, nodarbinātie, kuri strādā 41 un vairāk stundas mēnesī, kā arī tie, kuri strādā "hibrīddarba" režīmā.

Par to, ka vispār ir darbs, vidēji biežāk priecājas darbinieki ar pamatizglītību, kamēr labu darba un privātās dzīves līdzsvaru biežāk uzsver darbinieki, kuri strādā vienu līdz 39 stundas mēnesī.

Lūgti novērtēt, kādi ir negatīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli, respondentu norādījuši augstu stresa līmeni (38%), neatbilstošu atalgojumu (38%) un nepietiekošas darba devēja rūpes par darbiniekiem (36%). Tāpat respondenti atzīmējuši pārāk lielu slodzi (27%), darba nespēju sniegt gandarījumu (26%) un garīgās veselības problēmas (25%).

Aplūkojot negatīva vērtējuma iemeslus sīkākās sociāli demogrāfiskās grupās secināts, ka augstu stresa līmeni biežāk nekā vidēji ir minējuši darbinieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, nodarbinātie, kuri strādā 41 un vairāk stundas mēnesī un savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu.

"Kantar" aptauju veica laika periodā no 2022.gada 18. līdz 21.oktobrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 darba ņēmēju.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Smiltenes novadā nevienai partijai nav izteikta pārsvara

Smiltenes novadā šajās pašvaldību vēlēšanās nevienai partijai nav izteikta pārsvara, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Sabiedrība Ko dara Latvijas bāriņtiesas (+VIDEO)

Lai katram bērnam tiktu nodrošināta droša, stabila un attīstoša vide.

Sabiedrība Samazinās NA ietekme Bauskas novadā un domē neievēlē līdzšinējo mēru Okmani

Bauskas novadā šajās pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi pašreizējā novada domes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA), taču politiskais spēks ievērojami zaudējis ietekmi un arī pats mērs domē nav ievēlēts, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Sabiedrība "Nacionālā apvienība" ieguvusi pārstāvību 37 pašvaldībās

"Nacionālā apvienība" (NA) aizvadītajās vietvaru vēlēšanās ieguvusi pārstāvību 37 no 42 pašvaldībām, aģentūru LETA informēja apvienības pārstāve Laima Melkina.

Lasiet arī

Sabiedrība CVK pagarina balsu skaitīšanu līdz svētdienas pēcpusdienai

Lai nodrošinātu pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanas pabeigšanu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ārkārtas sēdē nolēmusi pagarināt balsu skaitīšanu līdz šodienas plkst.16, aģentūru LETA informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veselība Ārstu kongresā spriedīs par inovācijām un sadarbību

No 11.jūnija līdz 14.jūnijam notiks desmitais Latvijas Ārstu kongress, kurā šogad tiks apspriesti inovāciju, tostarp mākslīgā intelekta, kā arī sadarbības un katastrofu medicīnas jautājumi, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārstu biedrība (LĀB).

Sabiedrība Smiltenes novadā nevienai partijai nav izteikta pārsvara

Smiltenes novadā šajās pašvaldību vēlēšanās nevienai partijai nav izteikta pārsvara, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Sabiedrība Ko dara Latvijas bāriņtiesas (+VIDEO)

Lai katram bērnam tiktu nodrošināta droša, stabila un attīstoša vide.