Tostarp 53% respondentu emocionālo labsajūtu darba vidē vērtē "drīzāk pozitīvi", bet 23% - "pozitīvi".
Tikmēr 18% darbinieku emocionālo labsajūtu darba vidē vērtē kopumā negatīvi, tostarp 14% vērtē "drīzāk negatīvi", savukārt 4% - "negatīvi".
Aptaujas dati rāda, ka emocionālo labsajūtu darbā salīdzinoši pozitīvāk vērtē darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1001 eiro un vairāk mēnesī), tie nodarbinātie, kuri pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, kā arī strādājošie, kuri kopumā ir apmierināti ar pašreizējo darbu.
Darbinieki, kuri strādā tikai no mājām biežāk nekā vidēji savu pašreizējo emocionālo labsajūtu darbā raksturo kā kopumā pozitīvu (87%).
Negatīvāk savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē darbinieki ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 eiro), strādājošie, kuri pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk zemu vai pārāk augstu un kuri ar pašreizējo darbu kopumā nav apmierināti.
Galvenie pozitīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli ir labas attiecības ar kolēģiem, ko norādījuši 43% respondentu, darba stabilitāte - 41%, kā arī darba un darba satura pievilcīgums - 35%.
Aptaujas dati liecina, ka emocionālo labsajūtu darbā pozitīvi ietekmē arī fakts, ka vispār ir darbs (29%), ir labs darba un privātās dzīves līdzsvars (28%), labas attiecības ar tiešo vadītāju (28%) un, ka darbinieki darbā kopumā jūtas labi (26%).
Aplūkojot pozitīva vērtējuma iemeslus sociāli demogrāfiskās grupās secināts, ka darba stabilitāte kā iemesls pozitīvam emocionālās labsajūtas vērtējumam salīdzinoši biežāk minēta gados jauno darbinieku (18-24 gadi) un strādājošo ar augstiem personīgajiem ienākumiem vidū.
Savukārt to, ka patīk darbs un darba saturs, salīdzinoši biežāk ir minējuši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem, nodarbinātie, kuri strādā 41 un vairāk stundas mēnesī, kā arī tie, kuri strādā "hibrīddarba" režīmā.
Par to, ka vispār ir darbs, vidēji biežāk priecājas darbinieki ar pamatizglītību, kamēr labu darba un privātās dzīves līdzsvaru biežāk uzsver darbinieki, kuri strādā vienu līdz 39 stundas mēnesī.
Lūgti novērtēt, kādi ir negatīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli, respondentu norādījuši augstu stresa līmeni (38%), neatbilstošu atalgojumu (38%) un nepietiekošas darba devēja rūpes par darbiniekiem (36%). Tāpat respondenti atzīmējuši pārāk lielu slodzi (27%), darba nespēju sniegt gandarījumu (26%) un garīgās veselības problēmas (25%).
Aplūkojot negatīva vērtējuma iemeslus sīkākās sociāli demogrāfiskās grupās secināts, ka augstu stresa līmeni biežāk nekā vidēji ir minējuši darbinieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, nodarbinātie, kuri strādā 41 un vairāk stundas mēnesī un savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu.
"Kantar" aptauju veica laika periodā no 2022.gada 18. līdz 21.oktobrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 darba ņēmēju.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri