• Ginters,
  • Guntra,
  • Marianna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


76% strādājošo savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē pozitīvi

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 10:44, 29.11.2022


Latvijā 76% strādājošo savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē kopumā pozitīvi, pavēstīja pētījumu kompānijas "Kantar" pārstāvji, atsaucoties veiktās aptaujas datiem.


Ilustratīvs foto.

Tostarp 53% respondentu emocionālo labsajūtu darba vidē vērtē "drīzāk pozitīvi", bet 23% - "pozitīvi".

Tikmēr 18% darbinieku emocionālo labsajūtu darba vidē vērtē kopumā negatīvi, tostarp 14% vērtē "drīzāk negatīvi", savukārt 4% - "negatīvi".

Aptaujas dati rāda, ka emocionālo labsajūtu darbā salīdzinoši pozitīvāk vērtē darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1001 eiro un vairāk mēnesī), tie nodarbinātie, kuri pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, kā arī strādājošie, kuri kopumā ir apmierināti ar pašreizējo darbu.

Darbinieki, kuri strādā tikai no mājām biežāk nekā vidēji savu pašreizējo emocionālo labsajūtu darbā raksturo kā kopumā pozitīvu (87%).

Negatīvāk savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē darbinieki ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 eiro), strādājošie, kuri pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk zemu vai pārāk augstu un kuri ar pašreizējo darbu kopumā nav apmierināti.

Galvenie pozitīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli ir labas attiecības ar kolēģiem, ko norādījuši 43% respondentu, darba stabilitāte - 41%, kā arī darba un darba satura pievilcīgums - 35%.

Aptaujas dati liecina, ka emocionālo labsajūtu darbā pozitīvi ietekmē arī fakts, ka vispār ir darbs (29%), ir labs darba un privātās dzīves līdzsvars (28%), labas attiecības ar tiešo vadītāju (28%) un, ka darbinieki darbā kopumā jūtas labi (26%).

Aplūkojot pozitīva vērtējuma iemeslus sociāli demogrāfiskās grupās secināts, ka darba stabilitāte kā iemesls pozitīvam emocionālās labsajūtas vērtējumam salīdzinoši biežāk minēta gados jauno darbinieku (18-24 gadi) un strādājošo ar augstiem personīgajiem ienākumiem vidū.

Savukārt to, ka patīk darbs un darba saturs, salīdzinoši biežāk ir minējuši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem, nodarbinātie, kuri strādā 41 un vairāk stundas mēnesī, kā arī tie, kuri strādā "hibrīddarba" režīmā.

Par to, ka vispār ir darbs, vidēji biežāk priecājas darbinieki ar pamatizglītību, kamēr labu darba un privātās dzīves līdzsvaru biežāk uzsver darbinieki, kuri strādā vienu līdz 39 stundas mēnesī.

Lūgti novērtēt, kādi ir negatīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli, respondentu norādījuši augstu stresa līmeni (38%), neatbilstošu atalgojumu (38%) un nepietiekošas darba devēja rūpes par darbiniekiem (36%). Tāpat respondenti atzīmējuši pārāk lielu slodzi (27%), darba nespēju sniegt gandarījumu (26%) un garīgās veselības problēmas (25%).

Aplūkojot negatīva vērtējuma iemeslus sīkākās sociāli demogrāfiskās grupās secināts, ka augstu stresa līmeni biežāk nekā vidēji ir minējuši darbinieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, nodarbinātie, kuri strādā 41 un vairāk stundas mēnesī un savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu.

"Kantar" aptauju veica laika periodā no 2022.gada 18. līdz 21.oktobrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 darba ņēmēju.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Atvieglo algoritmus iznīcinātāju pacelšanai

Pēc 7.septembrī notikušā drona incidenta atviegloti algoritmi iznīcinātāju pacelšanai pretgaisa aizsardzības funkciju veikšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Sabiedrība Svētdienas saullēktā valsts ziemeļaustrumos iespējama pirmā salna

Agrā svētdienas rītā vietām Vidzemē un Latgales ziemeļu daļā iespējama pirmā salna šoruden, liecina jaunākās laika prognozes.

Sabiedrība Pašvaldībām varētu kompensēt nodokļu reformas radītos zaudējumus

Pašvaldībām varētu kompensēt nodokļu reformas radītos zaudējumus, intervijā aģentūrai LETA teica viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Sabiedrība Valsts kontrole: Zemkopības ministrija neekonomiski izlietojusi 3,1 miljonu eiro

Zemkopības ministrija (ZM), veicot 3,1 miljona eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši saviem attīstības plāniem, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Lasiet arī

Veselība Abu Meri vēlas pamata vakcīnas noteikt par obligātām

Latvijā būtu nepieciešams stingrāk ierobežot par vakcināciju izplatīto dezinformāciju, šodien preses konferencē pēc Imunizācijas valsts padomes sēdes pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Ekonomika LVM ražošanas kompleksu eksperti atzinīgi novērtēja (+VIDEO)

No koka būvētās ēkas gadu desmitiem sevī droši noglabā klimatam nevēlamo CO2.

Sabiedrība Piektdien Latvijā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +18..+23 grādiem

Piektdien naktī un no rīta daudzviet Latvijā veidosies migla un apmāksies debesis, prognozē sinoptiķi.

Ekonomika RB Rail: Rail Baltica pamattrases izbūvi varētu sākt līdz šī gada beigām

Latvijā turpinās sagatavošanās darbi, lai līdz šī gada beigām sāktu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pamattrases izbūvi dienvidu posmā, informē AS "RB Rail" pārstāvji.