Politologs: Deklarācijā trūkst norādes, kas tiks mainīts un kas reāli darīts

Viņš norādīja, ka deklarācijas melnrakstā ir sarakstītas un fiksētas daudzas vēlmes, piemēram, līdz 20206.gadam palielināt iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējumu, sasniedzot 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat iecerēts attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, palielinot valsts aizsardzības budžetu vismaz 3% apmērā no IKP līdz 2027.gadam. Savukārt augstākajā izglītībā un zinātnē pētniecībai un attīstībai plānots palielināt kopējo finansējumu līdz 1,5% no IKP, kā arī investēt zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu "Top 500".

"Deklarācijas melnrakstā ir iekļautas labas ieceres, kuras varētu apkopot normālā politiskā programmā. Ja skatāmies no metodes viedokļa, valdības deklarācija ir trīs valdošo partiju programmu apkopojums vienā lielā programmā bez 4000 zīmju ierobežojuma," sacīja politologs.

Rajevskis atzīmēja, ka deklarācijas melnrakstā nav atbildes uz jautājumu, kā šīs ieceres plānots īstenot. Viņš teica, ka ir bijušas valdības deklarācijas, kuras ir pārpildītas ar daudziem konkrētiem darbiem, kas arī nav īsti pareizi.

Politologa ieskatā, deklarācijas melnrakstā trūkst norādes, kas tiks mainīts un kas reāli darīts, lai deklarācijas melnrakstā minētais realizētos, piemēram, kādi likumi tiks mainīti, kuras institūcijas reformētas, kas ko darīs, lai sasniegtu deklarācijas melnrakstā izvirzītos mērķus.

Tāpat Rajevskis vēra uzmanību, ka Latvijā parasti grēko ar galvenajiem darbības rādītājiem (KPI), proti, kas ir tie rādītāji un atskaites punkti, pēc kuriem varēs vērtēt valdības darba efektivitāti un pēc kuriem var izvērtēt, kā notiek virzība nosprausto mērķu virzienā.

"Es ceru, ka tas vēl ir melnraksts un pēcāk būs lasāmas konkrētas darbības, kas paaugstinās valsts konkurētspēju. Piemēram, deklarācijas melnrakstā nekas nav minēts par Latvijas atpalicības tempa pieaugumu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Četru gadu laikā mēs esam sākuši atpalikt no Lietuvas, lai gan ilgu laiku Latvija bija priekšgalā," teica politologs.

Viņš uzsvēra, ka deklarācijā ir jānosaka veicamie pasākumi, lai atjaunotu valsts konkurētspēju. Tāpat jābūt norādītam kādā veidā mēs piesaistīsim investīcijas, kādā veidā tiks mainīta valsts iestāžu darbības kultūra un metodes, lai investori būtu ieinteresēti strādāt Latvijā, veidot jaunas darba vietas un palielināt ienākumus.

Rajevskis skaidroja, ka tas attiecas arī uz pašmāju uzņēmumiem, jo jābūt skaidrībai, ko valsts plāno darīt, lai izvairītos no tendences, ka augstas pievienotās vērtības uzņēmumi, sasniedzot noteiktu lielumu, pamet Latviju. Pašmāju uzņēmumi pārceļas uz juridiski stabilākām vietām, no kurām tad arī pārvalda savas investīcijas Latvijā.

"Tas norāda, ka jaunie uzņēmumi neuzticas valstij un, sasniedzot ievērojamu lielumu, pie pirmās iespējas pārvācas uz citām valstīm, lai pasargātu savu biznesu. Viņi izvēlas vietas, kur var justies drošāk un kur investīcijas būs pasargātas. Deklarācijas melnrakstā par to nav ne vārda," uzsvēra politologs.

Viņš arīdzan uzsvēra, ka deklarācijas melnrakstā izstrādātākā daļa attiecas uz tēriņiem, bet nav tās daļas, kā tiks vairota valsts turība un audzēta ekonomika, jo bez tās nebūs naudas, lai deklarācijas melnrakstā iekļautās vēlmes īstenotu.

Rajevskis arī atzīmēja, ka topošās valdības deklarācijas melnraksts ir politisku uzsaukumu vai vispārējas politiskās programmas līmenī, kur tiek identificēti virzieni, bet netiek pateikts, kādā veidā tiks sasniegti rezultāti. Jāņem vērā, ka valdības deklarācija ir programma, kā panākt vēlamo.

Politologa ieskatā, deklarācijas melnraksts varētu būt labs ievads, kur izcelta, piemēram, izglītība, labklājība, iekšējā drošība, tomēr šīs sadaļas ir jāpapildina ar pāris rindkopām, kādi būs pirmie, otrie veicamie darbi, kādas aktivitātes notiks. Pašreizējā deklarācijas melnrakstā nekas tāds nav redzams.

"Ja to visu atstās ministru ziņā, nekas nenotiks. Kad ministrs ieņem savu amatu, viņam ir jābūt kopējai, politiski apstiprinātai programmai, kas ministram ir jāpaveic. Tad ministrs kā menedžeris īsteno valdības deklarācijā uzdotos uzdevumus, nevis pēc tam sāk domāt, kā audzēt konkurētspēju," norādīja Rajevskis.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais plānotā Ministru kabineta deklarācijas melnraksts, dokumentā plānots norādīt, ka Latvija sastopas ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura ir izraisījusi inflācijas un enerģētikas krīzi visā pasaulē.

"Stiprinot mūsu valsts izaugsmes ceļu, mums ir jāturpina īstenot politika, kas sniedz mūsu iedzīvotājiem drošību un labklājību. Pēdējo gadu laikā īstenotas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, finanšu sektora, investīciju piesaistes, administratīvā iedalījuma un citās jomās, kas ir ielikušas nozīmīgus pamatus nākotnes attīstībai," iezīmēts dokumenta melnrakstā.

Ieviešot uzsāktās reformas un īstenojot jaunas pārmaiņas, topošā valdība plāno turpināt koncentrēties uz tautsaimniecības izaugsmi, stabilitāti un drošības stiprināšanu. "Latvijā aug to uzņēmumu skaits, kuri eksportē augstas pievienotās vērtības preces, aug iedzīvotāju vidējā alga, aug mūsu augstskolu starptautiskie reitingi. Tās ir tendences mūsu tautsaimniecībā, kas ir jānostiprina," atzīmēts deklarācijas melnrakstā.

Lai nostiprinātu tautsaimniecības izaugsmi, jāīsteno plaša ekonomikas transformācija, mērķēti pārorientējot valsts pārvaldes darbu piecās savstarpēji cieši saistītās jomās - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.

Drošības jomā valsts iedzīvotājiem un jebkuram investoram ir jābūt pārliecībai, ka Latvija ir un būs droša valsts, kur dzīvot un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Drošība aptver ne tikai ārējo militāro drošību un ārpolitiku, bet arī iekšējo drošību, kas ietver gan policijas, gan ugunsdzēsēju, gan robežsardzes spēkus, teikts deklarācijas melnrakstā.

Tajā tiek uzsvērts, ka cilvēku izglītība un labā sagatavotība ir tautsaimniecības izaugsmes pamats. "No bērnudārza caur pamatskolu, vidusskolām, profesionālām skolām, un augstskolām, mums ir jāturpina darbs, lai izveidotu pieprasītu un efektīvu izglītības sistēmu, kura sagatavo cilvēkus reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem," atzīmēts dokumenta pašreizējā darba variantā.

Īpaša uzmanība jāpievērš augstākajai izglītībai un zinātnei, lai Latvijā paplašinātos un nostiprinātos pamats eksportam ar augstu pievienotu vērtību, deklarācijā plāno atzīmēt topošās koalīcijas pārstāvji.

Enerģētikā jānodrošina pietiekams, prognozējams un cenas ziņā konkurētspējīgs enerģētikas nodrošinājums nākotnes ekonomikas attīstībai un skaidrs plāns, kā Latvija sasniegs tai saistošos ES klimata mērķus. Tāpat jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana, kas nozīmīgi samazinātu Latvijas importa bilanci.

Konkurētspējas uzlabošanai jāveicina augstas pievienotas vērtības investīcijas Latvijā. "Jāattīsta ne tikai "Rail Baltica" dzelzceļa projekts, bet jāpārorientē mūsu dzelzceļa sistēma un ostu potenciāls. Jāturpina attīstīt mūsu pelnošie lauksaimniecības un mežsaimniecības sektori, lai augtu to pievienotā vērtība," atzīmēts deklarācijas melnrakstā.

Tāpat ir jāiedzīvina jauno novadu centru ekonomiskā attīstība, kas ietver mājokļu pieejamību, izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību un fizisko savienojamību ar tuvāko apkārtni, un citiem novadu centriem, atzīmēts dokumenta projektā.

Dzīves kvalitātes jomā jāstiprina tiesiskums, veselības aprūpes kvalitāte, kultūrtelpa, vietējās kopienas un bērnu aprūpes un labklājības sistēma. Tāpat deklarācijas darba variantā atzīmēts, ka valdības darbs ir atbilstoši jākoordinē.

Drošības un ārpolitikas jomā norādīts, ka būtisks ir NATO kolektīvās drošības princips, sadarbība ar transatlantiskajiem partneriem, kā arī reģionālā sadarbība ar Baltijas valstīm, Poliju, Ziemeļvalstīm un Lielbritāniju.

Gaidāmā koalīcija plāno īstenot visaptverošas valsts aizsardzības principus, sekmējot iedzīvotāju gatavību aizstāvēt Latviju. "Turpināsim sniegt militāro palīdzību un atbalstu Ukrainai, lai tā spētu atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas," uzsvērts dokumenta pagaidu redakcijā.

Valdība plāno apņemties attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) tā, lai tie spētu nodrošināt Latvijas iedzīvotāju aizsardzību pret jauna veida draudiem, kā arī militāru apdraudējumu. Lai to sasniegtu, valsts aizsardzības budžetu paredzēts palielināt vismaz 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta līdz 2027.gadam, norādīts deklarācijas melnrakstā.

Valsts aizsardzības dienesta pirmo iesaukumu paredzēts veikt 2023.gada vidū, kā arī stiprināt NBS rezervistu sistēmu, tajā skaitā, izveidojot aktīvo rezervi un ekipētas rezerves vienības. "Turpināsim attīstīt militāro infrastruktūru, uzlabojot karavīru dienesta apstākļus," dokumentā varētu paust topošās valdības pārstāvji.

Tāpat tiks nodrošināts nepieciešamais uzņemošās valsts atbalsts, tai skaitā Sēlijas poligona izveidošanai.

Deklarācijas projekta pašreizējā redakcija paredz palielināt iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējumu, 2026.gadā tam sasniedzot 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Topošā koalīcija varētu pārskatīt valsts civilās aizsardzības sistēmu kā nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļu, ieviest valsts un novadu līmeņa katastrofu risku samazināšanas un pārvaldības stratēģiju, veikt valsts materiālo rezervju sistēmas revīziju un pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu.

Deklarācijas projekts arī paredz izstrādāt koncepciju par Vienotas valsts videonovērošanas sistēmas izveidi, nodrošinot personas tiesību aizsardzību, kā arī ieviest jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu. Tāpat projekts paredz īstenot Valsts policijas strukturālās pārmaiņas un pakalpojumu sniegšanas efektivitātes stiprināšanas pasākumus.

Starp politiķu prioritātēm arī būtu Valsts drošības dienesta kapacitātes stiprināšana, Iekšējās drošības akadēmijas darbības sākšana, kā arī valsts ārējās robežas izbūvi nodrošināšana. Politiķi arī varētu pārskatīt Imigrācijas likuma normas un kontrolējošo iestāžu darbu, kuriem ir jānovērš nelikumīga personu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas teritorijā.

Deklarācijas projekts arī paredz sadarbībā ar pašvaldībām nodrošināt brīvprātīgo ugunsdzēsības posteņu darbību reģionos, vienojoties par finansiālo saistību sadalījumu un nododot to rīcībā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā esošo transportu.

Ārlietās plānots apņemties turpināt nelokāmu rietumu ģeopolitisko orientāciju, stiprinot NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas un ciešas transatlantiskās attiecības ar ASV un Kanādu.

Latvija turpinās sniegt politisku, militāru, finansiālu, humānu un ekonomisku atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Plānots turpināt iestāties par stingru un plašu sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju. Deklarācijas projektā paredzēta arī diasporas politikas īstenošana.

Izglītības jomā akcentēta nepieciešamība nozarē strādājošiem nodrošināt cieņpilnu atalgojumu un samērīgu darba slodzi.

Paredzēts nodrošināt pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpēs. Tāpat tiks nodrošināta izglītības digitālā transformācija un izglītības kvalitātes atbilstošs monitorings.

Deklarācijas melnraksts paredz virzīties uz sabalansētu skolu tīklu, nosakot klašu grupu skaitu, klašu komplektu skaitu, skolēnu skaitu katrā klašu komplektā, optimālo klases lielumu un attālumu līdz skolai.

Paredzēts veidot efektīvu vispārējās vidējās izglītības reģionālo valsts ģimnāziju tīklu, kā arī nodrošināsim motivējošu pedagogu darba samaksas modeli. Pedagoga darba stundas samaksu varētu piesaistīt vidējai darba stundas samaksai valstī, nosakot optimālu kontaktstundu un sagatavošanās stundu līdzsvaru. Četru gadu laikā varētu nodrošināt pedagoga mācību stundas darba samaksas atbilstību 120% no vidējās darba stundas izmaksas valstī, atzīmēts deklarācijas melnrakstā.

Plānots virzīties uz obligātas vidējās izglītības ieviešanu, iekļaujot arī gala eksāmenu kādā no dabaszinātņu priekšmetiem. Augstākajā izglītībā un zinātnē pētniecībai un attīstībai plānots palielināt kopējo finansējumu līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta, kā arī investēt zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu "Top 500".

Iecerēts izstrādājot jaunu Sporta likumu, kā arī attīstīt sporta infrastruktūru, sekmējot tās pieejamību, teikts deklarācijas pašreizējā variantā.

Enerģētikas jomā dokumenta melnrakstā paredzēta apņemšanās virzīties uz enerģētisko pašpietiekamību, tajā skaitā, izpētot modulārās atomelektrostacijas saražotās elektroenerģijas integrāciju enerģētikas sistēmā. Plānots panākt būtisku "zaļās" enerģijas ražošanas jaudu pieaugumu, izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē un īstenot Baltijas energosistēmas sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu līdz 2025.gada beigām.

Paredzēts sociāli taisnīgi ieviest "zaļo kursu", par saistošiem izvirzot klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050.gadam. Plānots samazināt poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu īpatsvaru un pilnveidot regulējumu atkritumu statusa izbeigšanai atkārtoti izmantojamiem materiāliem.

Deklarācijas pašreizējais variants paredz pārskatīt kompensāciju sistēmu un noteikt atbilstīgus kompensāciju apjomus par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Tāpat plānots veicināt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, kā arī nodrošināt, ka kūdras ieguve un pārstrāde spētu nodrošināt pozitīvu šī resursa pieaugumu, neatstājot negatīvu efektu uz bioloģisko daudzveidību. Topošā valdība varētu arī apņemties īstenot pārdomātu emisiju samazināšanu transporta sektorā, ņemot vērā sociālekonomisko ietekmi.

Vides jomā iecerēts arī atbalstīt organisko atkritumu sākotnējo pārstrādi biogāzes stacijās ar efektīvu iegūtās gāzes siltumspējas izmantošanu.

Konkurētspējas jomā politiķi iecerējuši radīt priekšnoteikumus, lai Latvija būtu izaugsmes platforma eksportējošiem, energoefektīviem un produktīviem uzņēmumiem, kas rada zināšanu ietilpīgus pakalpojumus un tehnoloģiju ietilpīgus produktus, norādīts deklarācijas melnrakstā.

Kā viena no konkurētspējas bloka jomām deklarācijā ir izvirzīta finanšu sektora politika, kurā aprakstītas vairākas partiju pārstāvju ieceres. Piemēram, topošā valdība plāno veidot tādu finanšu sektora politiku, kas veicina un atbalsta ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības attīstību, uzlabojot finansējuma pieejamību un nodrošinot konkurētspējīgus, ērtus, drošus un modernus finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Tāpat ir iecerēts turpināt attīstīt ar kaimiņvalstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu Latvijā, paplašinot uzņēmumu pieeju finansējumam un investīciju iespējas ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā, tai skaitā izmantojot iespējas kotēt biržā valsts kapitālsabiedrību mazākuma akciju daļas līdz 20% un izmantot obligācijas kā finansējuma piesaistes instrumentu, kā arī sekmējot mazo un vidējo uzņēmumu dalību biržā.

Fiskālās politikas jomā potenciālās koalīcijas partneri plāno veidot pretciklisku fiskālo politiku, lai būtu iespējams mērķtiecīgi sniegt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijā. Tāpat pakāpeniski jāsamazina vispārējās valdības budžeta deficītu līdz 0,5% no IKP 2025.gadā un turpmāk to jāuztur šādā līmenī, norādīts deklarācijā, ar atzīmi, ka par parāda līmeni koalīcijas partneru starpā diskusijas vēl turpināsies.

Attiecībā pret valsts budžetu ir iecerēts sagatavot ar to saistītos likumprojektus atbilstoši valdības izvirzītajām prioritātēm un ilgtspējas principiem valsts finanšu vadībā, "nodrošinot atbildīgi izvērtētu finansējuma pieejamību valsts budžeta izdevumiem un caurskatāmu tā plānošanas, piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzības procesu, piedāvājot ilgtermiņā sabalansētus risinājumus".

Nodokļu politikas un nodokļu administrēšanas jomā topošā koalīcija plāno nodrošināt stabilu, nodokļu maksātājiem saprotamu, bet elastīgu nodokļu politiku, kas vērsta uz atbilstošu valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu un nodrošina valsts fiskālās vajadzības. Sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tikšot izstrādātas un apstiprinātas vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, būtiskas pārmaiņas veicot ne biežāk kā vienu reizi četru gadu ciklā.

Vairākas ieceres valdības deklarācijas melnrakstā attiecinātas arī uz investīciju piesaisti. Piemēram, plānots ieviest Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā apstiprinātās reformas un sasniegt nospraustos investīciju mērķus. Tāpat politiķi pagaidām plāno veikt mērķtiecīgu un efektīvu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam iekļauto investīciju īstenošanu Latvijas tautsaimniecībā, kā arī īstenot jaunas investīcijas ar Šveices sadarbības programmas finansējumu.

Publiskās pārvaldes jomā potenciālā koalīcija iecerējusi stiprināt valsts un pašvaldību iekšējās kontroles sistēmas un ieviest iekšējo auditu pašvaldībās. Tāpat politiķi vēlas nodrošināt publisko iepirkumu digitālo transformāciju, pilnveidojot esošos tehnoloģiskos risinājumus un paaugstinot to efektivitāti, mazinot slogu iepirkumu veicējiem un piegādātājiem.

Politikā, kas saistīta ar uzņēmējdarbības un investīciju vidi, iecerēts veidot Latviju par valsti, kuras preču un pakalpojumu eksports apsteidz importu, kur ir pieaugošs izglītotu iedzīvotāju īpatsvars, kā arī, kur visi prot un ikdienā lieto valsts valodu.

Attiecībā pret cilvēkkapitālu un nodarbinātību valdības deklarācijas pagaidu versijā minēts tāds mērķis kā izstrādāt un īstenot datos balstītu Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīt tikai augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot iedzīvotāju reemigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un darba tirgū pieprasīto pārkvalifikāciju, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju.

Satiksmes jomā plānots nodrošināt sabiedriskā transporta pieejamību un atbilstošu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā, kā galveno sabiedrisko pārvadājuma transporta veidu izvirzot dzelzceļu un tam pakārtojot sabiedrisko autobusu plūsmu, lai neveidotos konkurence ar dzelzceļu.

Valdības deklarācijā izvirzīta arī zemkopības un mežsaimniecības joma, kurā kā viens no mērķiem ir minēts pārdomāta un mērķēta atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai un vides uzturēšanai, tādējādi garantējot pienesumu nodarbinātībai, ekonomiskajai izaugsmei un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Reģionālās attīstības politikā iecerēts izveidot efektīvu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu izaugsmei, policentriskai attīstībai un kohēzijai. Ekonomisko un sociālo krīžu novēršanā politiķi vēlas plaši iesaistīt pašvaldības un vietējās kopienas.

Topošā koalīcija ir izvirzījusi mērķus arī uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķētā investīciju politikā, tai skaitā ieceri veicināt jaunu ES fondu plānošanas pieeju - teritoriāli integrētu ES fondu plānošanu 2021-2027, ievērojot katra reģiona sociālekonomiskās attīstības stratēģiskajos dokumentos noteiktās vajadzības un iespējas.

Valsts un pašvaldību pakalpojumu attīstības un digitalizācijas jomā partijas plāno turpināt pārveidot valsts pakalpojumus, lai samazinātu normatīvo, birokrātisko un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tāpat iecerēts attīstīt vienotu valsts pakalpojumu centru tīklu pašvaldībās.

Politiķi deklarācijas melnrakstā ir atzīmējuši arī plānu veicināt sabiedrības un valsts pārvaldes digitālās pārejas prasmes un spējas atbilstoši nākotnes izaicinājumiem. Viens no šī mērķa punktiem paredz digitālās plaisas samazināšanu starp Latvijas iedzīvotāju grupām, nodrošinot, ka plašam Latvijas iedzīvotāju lokam tiek būtiski palielinātas digitālās pamata prasmes, kas ļaus tiem labāk iekļauties digitalizācijas laikmeta sabiedrībā.

Pēdējais bloks, kas norādīts valdības deklarācijas pašreizējā redakcijā, ir dzīves kvalitāte. Pakāpeniski pāriet no pabalstos balstītajiem risinājumiem uz pakalpojumiem. Kā darbības princips ir norādīts pāreja no seku finansēšanas uz ieguldījumiem cēloņu mazināšanā, tai skaitā investējot nozares bāzē un nodarbinātajos.

Attiecībā uz atbalstu ģimenēm ar bērniem politiķi ir iecerējuši īstenot ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfijas veicināšanai, kas vērsta uz bērna vislabākajās interesēs balstītu pakalpojumu sniegšanu ģimenēm ar bērniem, balstoties uz principu - bērns centrā.

Pie mērķa mazināt nevienlīdzību vēl topošajā valdības deklarācijā ir minēta regulāra pensijas indeksēšana atbilstoši inflācijai un faktiskajam algas pieaugumam. Tāpat iecerēts paaugstināt un regulāri aktualizēt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi. Bērna kopšanas apmēru savukārt plānots piesaistīt noteiktam sociāli ekonomiskam rādītājam un nodrošināt tā regulāru pārskatīšanu.

Starp rīcības punktiem individuālās vajadzībās balstītā atbalsta un pakalpojumu jomā minēta sociālo pakalpojumu pilnveidošana, uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti, tai skaitā ieviešot invaliditātes noteikšanas kritērijus, kas novērtē personas funkcionēšanas ierobežojumus, nevis slimības diagnozi. Iecerēts arī veidot atbalsta pasākumus invaliditātes seku mazināšanai, kas vērsti uz personas individuālajām vajadzībām, nevis piederību statusam.

Vardarbības mazināšanas jomā topošās koalīcijas partijas plāno mazināt vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību, kā arī apkopojot datus par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Taču pašreizējā valdības deklarācijā nav pieminēta Stambulas konvencijas ratificēšana, kas iepriekš no "Jaunās vienotības" pārstāvjiem izskanējis kā viens no instrumentiem vardarbības mazināšanai.

Veselības jomā viens no iecerētajiem koalīcijas partneru rīcības virzieniem paredz turpināt palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, tā mazinot iedzīvotāju augstos tiešos maksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.

Valsts pārvaldes politikā valdības deklarācijas melnrakstā izvirzīts mērķis pilnveidot valsts pārvaldi atbilstoši mūsdienu prasībām, mazinot birokrātiju un izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Starp tiesiskuma mērķiem minēta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas stiprināšana, tostarp publiskajā un privātajā sektorā ieviešot praksi ar Latvijas iedzīvotājiem sazināties tikai valsts valodā.

Politiķi iecerējuši arī īstenot nesaudzīgu cīņu pret korupciju, nodrošinot efektīvu nacionālo pretkorupcijas politiku, stiprinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kapacitāti, kā arī veicinot neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā.

Saistībā ar kultūrtelpu, nacionālo identitāti un informācijas telpu topošās valdības partiju pārstāvji plāno izveidot optimālu Dziesmu un deju svētku nepārtrauktības un rīkošanas modeli, iekļaujot Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus kā dabisku Vispārējo Dziesmu un deju svētku kustības sastāvdaļu, tās nodrošināšanai veidojot solidāru atbildību starp valsti un pašvaldībām, pilsonisko sabiedrību un tās organizācijām.