Latvijas valdība ārkārtas sēdē vērtēs drošības situāciju reģionā

Kā sociālajos tīklos paziņojis premjers, sēde sasaukta, lai uzklausītu atbildīgo ministriju un iestāžu ziņojumus par drošības situāciju reģionā un valsts būtu gatava tālākai rīcībai.

"Latvija ar NATO sabiedrotajiem ir gatava jebkurai situācijai savu iedzīvotāju un teritoriju aizstāvībai," paziņojis politiķis.

"Latvija ir nelokāmi solidāra ar mūsu tuvo draugu un sabiedroto Poliju. NATO sabiedroto gatavība un apņēmība aizstāvēt mūsu cilvēkus un teritorijas ir "cieta kā klints"," piebildis Kariņš.

Otrdienas vakarā plaši izskanēja pagaidām oficiāli neapstiprinātas ziņas, ka Polijā, Ukrainas pierobežā, varētu būt nokritušas divas Krievijas izšautas raķetes. Kāda augsta ranga ASV izlūkdienestu amatpersona pavēstījusi, ka divas uz Ukrainu izšautās krievu raķetes otrdien nokritušas Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus.

Polijas valdības pārstāvis Pjotrs Millers sākotnēji attiecās apstiprināt šīs ziņas, taču atzina, ka augstākās amatpersonas sanākušas uz ārkārtas nacionālās drošības padomes sanāksmi "krīzes situācijas" dēļ. Sasaukta arī ārkārtas valdības sēde.

Pēc drošības padomes sēdes Polija noteica paaugstinātu gatavību savā armijā. "Ir lēmums paaugstināt gatavības stāvokli dažās kaujas vienībās un citos armijas dienestos," reportieriem pēc sanāksmes Varšavā paziņoja Millers.

NATO amatpersona paziņojusi, ka alianse rūpīgi izskata šīs ziņas un uztur ciešus kontaktus ar Poliju.

Poļu mediji vēstīja, ka pēcpusdienā Pševodovas pilsētiņā, kas atrodas tieši pie robežas ar Ukrainu, nokritušas divas raķetes, nogalinot divus cilvēkus. "Radio Zet" vēstīja, ka raķetes trāpījušas graudu kaltēs. Notikuma vietā strādā policija, prokuratūra un armija.

Polijas glābšanas dienesta darbinieki apstiprināja, ka Pševodovā sprādzienā gājuši bojā divi cilvēki, bet neprecizēja, kas izraisījis sprādzienu.

ASV Valsts departaments paziņoja, ka Vašingtona "noteiks, kas noticis un kādiem jābut piemērotiem nākamajiem soļiem".

Krievija noliegusi mediju ziņoto par krievu raķešu trāpījumu Polijā, nodēvējot šīs ziņas par tīšu provokāciju, lai izplatītu viltus ziņas par Krieviju.

Kā ziņots, Krievija otrdien atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei. Krievi uz Ukrainu izšāvuši aptuveni 100 raķetes, kas ir lielākais vienā dienā izšauto raķešu skaits kopš atkārtotā krievu iebrukuma sākuma 24.februārī.

Kā intervijā Latvijas Televīzijai atzina gan Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), lai arī NATO dalībvalstī Polijā otrdien, iespējams, nokritušas divas Krievijas izšautās raķetes, nogalinot divus cilvēkus, NATO 5.pants, visticamāk, iedarbināts netiks.

Aizsardzības ministrs atzina, ka šajā brīdī NATO 5.panta iedarbināšanai nav pamata, tomēr varētu tikt iedarbināts NATO līguma 4.pants, un šajā ziņā Polija būtu jāatbalsta.

"Notikušais nevar palikt bez ievērības. Viena no iespējām būtu, ka NATO dalībvalstis un Polija vienojas par papildu pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu, tostarp arī daļā Ukrainas teritorijas," pauda Pabriks. "Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija ir bijusi apzināta vai ne, šāda situācija nav pieļaujama. Vismaigākā reakcija būtu panākt ar tehniskiem līdzekļiem to, lai tas vairs neatkārtotos, daļēji garantējot Ukrainas drošību," sacīja ministrs.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēris, ka Krievijas raķešu sprādzieni NATO dalībvalsts teritorijā ir ļoti bīstama eskalācija no Kremļa puses.

"Latvija pauž pilnīgu solidaritāti ar mūsu sabiedroto Poliju un atbalstīs jebkuru rīcību, ko Polija uzskatīs par atbilstošu. Krievijai būs jāuzņemas pilna atbildība par sekām," sociālajos tīklos pauž politiķis.

NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu sarunas atbilstoši NATO 4.pantam prasīja arī Latvija.

Savukārt organizācijas dibināšanas līguma 5.pants nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā organizācijas dalībvalstis uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic "pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību". Šo līguma pantu uzskata par centrālo, kas garantē NATO dalībvalstu drošību un savstarpējo aizsardzību.