Paliksim bez glābējiem? VUGD paziņo, ka slēgs mazāk noslogotos posteņus

Sīkāk par ieceri plānots stāstīt preses konferencē ceturtdien, 20.oktobrī, plkst.11. Preses konferencē piedalīsies iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) un VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" jau sākta parakstu vākšana par posteņu saglabāšanu. Kā iniciatīvas autore norādīta Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrība.

Arodbiedrības vērtējumā, iecere rada satraukumu gan par iedzīvotāju drošību, gan par VUGD darbinieku un arodbiedrības biedru tiesībām.

Pēc arodbiedrības sniegtās informācijas, saskaņā ar VUGD 7.oktobra rīkojumu, lai saglabātu dzīvības glābšanas spējas teritoriālo struktūrvienību daļās, tiek pieļauta posteņu pagaidu darbības apturēšana vai resursu pārdislokācija.

Kā uzsver arodbiedrība, šāda situācija ir nepārprotami izveidojusies darbinieku trūkuma rezultātā. Par krīzi šajā nozarē tika brīdināts jau labu laiku iepriekš, tomēr "valdība un VUGD neatrada nekādu risinājumu ugunsdzēsēju-glābēju trūkumam, lai tiktu turpināta galvenā VUGD funkcija - cilvēku dzīvības glābšana".

VUGD uzsāktās sarunas valdībā ir bijušas neveiksmīgas, un rezultātā ir zaudēts laiks, kā arī speciālisti, pauž arodbiedrība, uzsverot, ka situācijai nekavējoties jārod - jāpiešķir krīzes finansējums posteņu saglabāšanai tūlīt un jāparedz atbilstīga finansējuma piešķiršana nākamajā budžetā.

Arodbiedrība aicina Saeimu nekavējoties rast krīzes finansējumu ugunsdzēsēju posteņu saglabāšanai un uzdot valdības līmenī izstrādāt plānu noturīga finansējuma nodrošinājumam, lai garantētu ikviena valsts iedzīvotāja drošību, neatkarīgi no viņu lokācijas un dzīvesvietas.

Arodbiedrība aicina situācijai uzmanību pievērst arī Valsts prezidentu Egilu Levitu. "Risinājums nozīmēs spēju pietiekami ātri un efektīvi reaģēt uz jebkura mēroga izsaukumu, lai maksimāli īsā laikā sniegtu palīdzību. Tieši zemā atalgojuma dēļ vairākos Latvijas teritoriālo struktūrvienību posteņos un daļās trūkst darbinieki," pauž organizācija.

Tas nozīmē, ka tajās teritorijās, kas ir tālāk no pilsētu centriem, cilvēki ir pakļauti riskam - krīzes vai nelaimes situācijās palikt bez palīdzības. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz dzīvību un veselību, taču, samazinot posteņus vai pārdislocējot darbiniekus, šī - viena no valsts pamatfunkcijām - netiek nodrošināta, turpina arodbiedrība.