LVĢMC: Mazajiem HES obligāti jāpāriet uz ekoloģisko caurplūdumi upēs

LVĢMC eksperti kopā ar sadarbības partneriem realizējuši projektu "Latvijas - Lietuvas pārrobežu upju un ezeru ūdens baseinu vienota pārvaldība". Projekta laikā veikta desmit upju posmu izpēte, novērtēts piecu pārrobežu ezeru ekoloģiskais stāvoklis un izvērtētas Latvijas un Lietuvas normatīvo aktu sistēmas ūdens resursu izmantošanas un ekoloģiskā caurplūduma noteikšanas jomā.

Starptautiskajā Ventas upju baseina apgabalā eksperti pētīja Latvijas teritorijā Cieceres upes posmus, kur darbojas Cieceres, Dzirnavnieku un Pakuļu HES, Losis upes posmus, kur atrodas Grantiņu un Lejenieku HES, bet Lietuvas teritorijā - Varduvas upes posmus - Kulšenai, Renavas, Vadagiai, Ukrinai un Juodeikiai HES.

Kā norāda Pelēķe, katrs upes posms HES lejtecē tika apsekots četras reizes pie dažādiem hidroloģiskajiem apstākļiem. Katrā apsekojuma reizē tika detalizēti izmērītas un nokartētas dažādu upes dzīvotņu jeb biotopu aizņemtās platības, kā arī upes dziļums un straumes ātrums vairākos punktos katrā biotopā, upes gultnes tips un citi rādītāji.

Tika konstatētas upju ūdens līmeņa krasas izmaiņas ļoti īsā laika periodā, kad tiek noskaloti ūdens dzīvnieki, kā arī iznīcinātas zivīm piemērotās dzīvotnes vai būtiski pasliktināta to kvalitāte. Gadījumos, kad upē lejpus HES nav nodrošināts pietiekams ūdens līmenis, ūdens organismi, kas nav spējīgi ātri pārvietoties, piemēram, moluski, šajā upes posmā var masveidā aiziet bojā. Turklāt HES kaskāžu gadījumā no augštecē izvietotās HES darbības ir atkarīgs arī lejtecē esošās HES operatīvais režīms, skaidro Pelēķe.

Iegūto datu analīzes un upju biotopu modelēšanas rezultāti ekspertiem ļauj secināt, ka pašlaik normatīvajos aktos noteiktais atļautais garantētais minimālais caurplūdums un ekoloģiskais caurplūdums, kas jānodrošina mazajās HES, ir krietni mazāks par ūdens organismu dzīvības procesu nodrošināšanai reāli nepieciešamo caurplūdumu.

Ekspertu iegūtie dati par ezeru ekoloģisko stāvokli ļāva izstrādāt vienotu Latvijas - Lietuvas monitoringa programmu pieciem pārrobežu ezeriem, proti, Ilzu (Garais) Zemgalē, Lielais Kumpinišķu, Galiņu, Laucesas un Skirnas ezeri (Latgalē).

Antropogēno slodžu izvērtējums šajos ezeros liecina, ka visbūtiskākais ir piesārņojums piegrunts sedimentos, kas ir akumulējies 50-70 gadu laikā. Izstrādājot Latvijas - Lietuvas pasākumu programmu ezeru ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai, eksperti secinājuši, ka ir nepieciešama detalizēta papildu izpēte par praktiski iespējamajām ūdenstilpju attīrīšanas metodēm.

Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai par atjaunojamo enerģiju dalībvalstīm ir jāatbalsta "zaļās enerģijas" ražošana. Tomēr ir nepieciešams minimizēt šī procesa rezultātā nodarīto kaitējumu videi. Tāpēc papildus izpētes darbiem projektā ir izvērtētas Latvijas un Lietuvas normatīvo aktu sistēmas ūdens resursu izmantošanas un ekoloģiskā caurplūduma noteikšanas jomā. Secināts, ka, piemēram, mazo HES kaskādes netiek atsevišķi apskatītas Latvijas normatīvo aktu sistēmā. Turklāt nav definētas konkrētas prasības, kas būtu jāizpilda, veicot mazajām HES izsniegto ūdens resursu lietošanas atļauju pārskatīšanu, uzsver LVĢMC eksperti.

Latvijas normatīvo aktu sistēmas uzlabošana nodrošinās valsts ūdens resursu saglabāšanu un zivju faunas daudzveidību ne tikai esošajām, bet arī nākamajām paaudzēm.