Nākamajā apkures sezonā tarifi varētu pieaugt divas vai pat vairāk reizes

Vienlaikus gan viņš skaidro, ka tas būs atkarīgs no dažādiem siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējiem. Lētāki tarifi būs tajās pašvaldībās, kurās siltuma ražošanai vairāk izmanto no dabasgāzes alternatīvus enerģijas resursus, piemēram, šķeldu. Pašvaldību, kas izmanto tikai vienu no abiem resursiem - dabasgāzi vai alternatīvas opcijas - ir maz, svarīgs būs siltumenerģijas kompānijas izvēlētais samērs starp dabasgāzi un citu kurināmo.

"Jautājums, kas ir miljonu vērts, ir - kāda būs dabasgāzes cena. Vienkāršākais pieņēmums ir, ka dabasgāzes cena būs tāda, par kādu tā iesūknēta Inčukalna dabasgāzes krātuvē, bet to patlaban varam tikai nojaust," norādīja Vītoliņš.

Viņš pauž, ka Latvijas iedzīvotāji cenu pieaugumu izjutīs arī ne apkures sezonas mēnešos, proti, beidzoties valsts noteiktajam atbalstam, kas līdz maijam nosaka maksimālo robežu centrālās apkures klientiem - 68 eiro par megavatstundu (MWh). Jau tad klienti sajutīs cenu pieaugumu par ūdens sildīšanu.

Vītoliņš prognozē, ka, ja siltumenerģijas tarifs noteiktā pašvaldībā sasniegs, piemēram, 150 eiro par MWh, tad janvārī par vienistabas dzīvokli ne jaunā namā siltuma rēķins varētu sasniegt no 200 līdz 250 eiro, kas gan var svārstīties atkarībā no temperatūras ārā.

Siltumapgādes pakalpojumu tarifus regulējamiem komersantiem atbilstoši ekonomiski pamatotām izmaksām apstiprina regulators - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Latvijas siltumuzņēmumu asociācija ir sabiedriska profesionāla organizācija, kurā apvienojušies centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, siltumiekārtu un aprīkojuma ražotāji un piegādātāji, kā arī atsevišķi individuālie biedri - enerģētikas eksperti.