Likumprojekta anotācijā noteikts, ka patlaban Latvijā ne visas stacionārās ārstniecības iestādēs tiek sniegti grūtniecības pārtraukšanas pakalpojumi, līdz to pakalpojuma savlaicīga saņemšana var būt apgrūtināta.
Turklāt Seksuālās un reproduktīvās veselības likums paredz, ka grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās, kā arī gadījumā, ja grūtniecība ir iestājusies izvarošanas rezultātā, ir veicama līdz grūtniecības 12.nedēļai. Taču līdz pakalpojuma saņemšanai sievietei ir jāsaņem ginekologa, dzemdību speciālista konsultācija, uz kuru nereti veidojas garas gaidīšanas rindas, kas var apgrūtināt pakalpojuma savlaicīgas saņemšanas iespējas.
Attiecīgi, lai vienkāršotu un paātrinātu pieejamību grūtniecības pārtraukšanas pakalpojuma saņemšanai kara laikā seksuālā vardarbībā cietušajām Ukrainas civiliedzīvotājām, paredzēts, ka grūtniecību varēs pārtraukt ne tikai ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā, bet arī dienas stacionārā.
Plānots, ka vienuviet tiks nodrošināta gan ginekoloģiska konsultācija, gan grūtniecības pārtraukšanas manipulācija, kā arī uz Ukrainas civiliedzīvotājiem netiks attiecināta norma, kas paredz, ka grūtniecības pārtraukšanu drīkst veikt ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas.
Tāpat plānots, ka lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu konsultācijas laikā pieņems tas ginekologs, dzemdību speciālists, kurš veiks grūtniecības pārtraukšanu, pirms tam sniedzot grūtniecei konsultāciju, tādējādi grūtniecei nebūs jāuzrāda Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteiktā tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa, kā arī ārstu konsilija apstiprinājums.
LETA jau rakstīja, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ uz Eiropu, tostarp Latviju, veidojas bēgļu straumes - Ukrainu ir pametuši vairāk nekā četri miljoni cilvēki, no kuriem Latvijā nonākuši pāris desmiti tūkstošu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri