Restorānu terasēs drīkstēs tirgot alkoholu, bet strādās tikai līdz plkst. 21

Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas (VM) priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos paredz, ka restorānu terases varēs strādāt no plkst.6 līdz 21. Pārējā laikā ēdienu drīkstēs izsniegt tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka, ņemot vērā pašreizējo Covid-19 izplatības līmeni valstī, darba laika ierobežojums līdz plkst.21 noteikts ar mērķi ierobežot pārāk ilgu socializēšanos un iespējamu alkoholisko dzērienu lietošanu, tādējādi radot riskus iespējamai epidemioloģisko noteikumu nepilnīgai ievērošanai.

Tāpat noteikumi paredz, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā desmit personas no kopumā divām mājsaimniecībām. No tām ne vairāk kā četras varēs būt pilngadīgas personas.

Restorānu terasēs starp galdiņiem būs jānodrošina vismaz divu metru attālums, ja starp galdiņiem nebūs izveidota norobežojoša siena.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā darbiniekiem un apmeklētājiem būs jālieto mutes un deguna aizsegi uzturēšanās laikā, izņemot laikā, kad sēž pie galda.

EM skaidroja, ka ēdināšanas pakalpojumu būs atļauts sniegt ārā un terasēs, nodrošinot līdz 50% slēgtu sienu laukumu. Nebūs atļauts pakalpojumu sniegt slēgta tipa paviljonos un teltīs.

Papildus noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji nozīmēs atbildīgo personu, kas organizēs un uzraudzīs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā. Šai personai būs jāatrodas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā tā darbības laikā.

Terasēs apmeklētājiem redzamās vietās būs jāizvieto skaidri salasāma publiski pieejama informācija, tai skaitā svešvalodā, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā, par epidemioloģiskās drošības atbildīgo personu, kā arī pašvaldības policijas kontaktinformācija.

EM arī uzsvēra, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus nevarēs sniegt iekštelpās.

Iepriekš VM aģentūru LETA informēja, ka tā ir saskaņojusi EM noteikumu izmaiņas, vienlaikus VM norādīja uz riskiem, kas ir saistīti ar alkohola lietošanu restorānu terasēs.

"Alkoholisko dzērienu lietošana, izmantojot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās, palielina Covid-19 inficēšanās risku, jo ar alkohola patēriņu saistītā socializācija bieži ir ilgāka nekā tā, kas saistīta vienīgi ar ēšanu. Turklāt alkohola ietekmē pasliktinās dažādu ierobežojumu ievērošana un paškontrole, līdz ar ko pieaug risks, ka terašu klienti neievēros drošības nosacījumus, tā apdraudot gan personālu, gan citus klientus. Līdz ar ko esošajā epidemioloģiskajā situācijā netiek pieļauta nedz alkoholisko dzērienu tirdzniecība, nedz arī to lietošana, sniedzot un izmantojot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās," pauda VM.

VM savā atzinumā lūdza papildināt EM izstrādāto noteikumu projektu ar punktu, kas noteiktu, ka restorānu terasēs netiktu veikta alkoholisko dzērienu tirdzniecība un netiktu pieļauta to lietošana. Tomēr šis priekšlikums neguva valdības atbalstu.

Kā ziņots, 29.aprīlī valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā ignorēja valdības lēmumu divas nedēļas nepārskatīt Covid-19 ierobežojumus un lēma atļaut strādāt ēdinātāju terasēm no 7.maija. Pret šādiem grozījumiem nobalsoja tikai koalīcijas politiķe Vita Anda Tērauda (AP). Īpaši sāpīgi lēmumu uztvēra valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV), sakot, ka Saeima sākusi "iet savu individuālu ceļu", un paužot neziņu, kādā veidā "noregulēsies" Saeimas un valdības sadarbība Covid-19 krīzes risināšanā.

Saeima šādu lēmumu pieņēma, neņemot vērā iepriekš valdībā panākto vienošanos - nepārskatīt ierobežojumus līdz 11.maijam. Bažas par Saeimas lēmumu ceturtdien pauda arī Kariņš, kura ieskatā Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem "dzīvo savu dzīvi, savā informatīvajā telpā". "Es to vēroju nedaudz nobažījies, jo ar dažādu rīcību varam izraisīt negaidītas sekas," piebilda Kariņš.

Parlaments gan savā lēmumā valdībai piešķīris tiesības noteikt šīs ēdināšanas ārtelpās epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.