Rosina 2.martu noteikt par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu

Grozījumus sagatavojuši deputāti Andris Kazinovskis, Aleksandrs Kiršteins (NA), Ritvars Jansons (NA), Janīna Kursīte-Pakule (NA) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Šo politiķu skatījumā, pieminot latviešu tautas pretošanos padomju okupācijas varai 50 gadu garumā, ir vienlīdz svarīgi atbilstoši novērtēt kā nevardarbīgo, tā arī bruņoto pretošanos. Deputātu ieskatā, gan padomju varas gados, kad to objektīvi pētīt vispār nebija iespējams, gan arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, tieši bruņotā nacionālā pretošanās joprojām netiek pienācīgi novērtēta un pētīta.

Viņi norāda, ka Latvijas nacionālo partizānu karā, kurā piedalījās ap 14 000 cīnītāju, ļoti nozīmīga loma bija Latgalei, kur kā pirmajā padomju varas okupētajā Latvijas teritorijā jau 1944.gada vasaras nogalē sākās bruņotā pretošanās.

Viņuprāt, atzinība mūsu nacionālo partizānu varonīgajai cīņai nāca "nepiedodami lēni un vēlu", ka tikai 2017.gada 3.maijā ar Viestura ordeni tika apbalvoti pirmie divi bruņotās nacionālās pretošanās dalībnieki no pāris desmitiem tad vēl dzīvajiem nacionālajiem partizāniem.

"Latviešu tautas vēsturiskajā atmiņā tieši mūsu nacionālo partizānu (mežabrāļu) cīņas ir saglabājušās kā pretošanās simbols - nozīmīgākā nacionālās pretošanās forma, kas ilga 12 gadus," teikts likumprojekta anotācijā.

Deputātu ieskatā, nozīmīgākā nacionālo partizānu kauja 1945.gada 2.-3.martā notika Viļakas apriņķa Stompaku purva salās, kas esot lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Tiek norādīts, ka ap 350 Latgales mežabrāļi izcīnīja smagu kauju ar uzbrūkošā čekas karaspēka skaitlisko pārspēku, paliekot nesakauti un organizēti atkāpjoties, izvairījās no draudošā aplenkuma un papildus zaudējumiem.

Tāpēc deputāti ierosina Saeimai noteikt par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu Stompaku kaujas datumu 2.martu - "kā latviešu tautas neapstrīdamas varonības un nepārprotamas valsts gribas apliecinājumu".