Levits: "Ja tu gribi savu valsti, tad esi gatavs to aizstāvēt"

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmā amatpersona arīdzan norādīja, ka pēc šī lūzuma punkta bija skaidrs, ka Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atzīšana ir tikai laika jautājums.

Runas ievadā prezidents atzīmēja, ka vēsturē ir notikumi, kas uzliek zīmogu savam laikam, iegulst tautas atmiņā un formē tautas identitāti. Viņa ieskatā rīcība šādu notikumu laikā rada atdarināmu paraugu, kas darbojas nākotnē un katru reizi - kaut gan vēsture vienmēr tērpjas jaunās drānās - rāda vadlīnijas, kā ir jārīkojas.

"1991.gada janvāra barikāžu vēstījums nākotnei ir lakonisks un skaidrs: "Ja tu gribi savu valsti, tad esi gatavs to aizstāvēt." Aizstāvēt tādā veidā un ar tādiem līdzekļiem, kas attiecīgajā brīdī ir pieejami un iespējami," uzsvēra Levits.

Viņš vērsa uzmanību, ka 1991.gadā vienīgais iespējamais veids, kā aizstāvēt jaunatgūto Latvijas neatkarību, bija nevardarbīgā pretošanās un gatavība sākt visas tautas pilsoniskās nepakļāvības akciju, ja gadījumā tiktu ieviesta PSRS centrālā prezidenta pārvalde.

Levits atgādināja, ka toreiz nepieteiktā karā PSRS armijas un algotņu militārā agresija pret Baltijas valstu valdībām un tautām noveda pie tā, ka tauta pati organizējās un koordinēja savu rīcību. PSRS militāristu un PSRS konservatīvo komunistu spēki balstījās arī uz vietējiem kolaboracionistiem. Prezidents aicināja atcerēties, ka 1991.gada 3.marta aptaujā 400 000 Latvijā dzīvojošie balsoja pret neatkarību un lielais vairums no viņiem bija padomju pilsoņi, kuri šeit bija ienākuši padomju okupācijas laikā.

Valsts pirmā amatpersona uzsvēra, ka Baltijas valstu okupācijas neatzīšana deva Latvijai, Lietuvai un Igaunijai īpašu statusu. Pēc viņa domām, baltiešu politiķu ārkārtīgi aktīvā ārpolitiskā darbība Baltijas neatkarības atjaunošanas prasības aktualizēja starptautiskajā dienaskārtībā.

Levits akcentēja, ka šajā jautājumā liela loma bija labi organizētajai un efektīvajai latviešu trimdai ASV, Kanādā, Anglijā, Vācijā, Zviedrijā, Austrālijā un citviet. Barikāžu laikā rietumu lielvalstu līderi brīdināja Padomju Savienību atturēties no vardarbības, arī apspriežot jautājumu par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām pret Padomju Savienību. Tas radīja trauslu, tomēr nepietiekamu pretsvaru padomju agresijai, kam liecinājums ir civiliedzīvotāju upuri Viļņā un Rīgā, pauda Valsts prezidents.

"Baltiešu 1980.gadu beigu demokrātiskās pašnoteikšanās kustības un 1990.gada lēmumi par neatkarības atjaunošanu bija drupinājuši un vājinājuši padomju impēriju. Šis efekts apvienojumā ar padomju ekonomiskajām un administratīvajām konvulsijām radīja vēsturiskas iespējamības logu neatkarības atjaunošanai," teica prezidents, piebilstot, ka šī iespēja bija jāprot izmantot, tomēr ne visas padomju impērijas tautas to tādā veidā prata.

Viņaprāt, barikādes simbolizē mūsu gribu aizsargāt savu valsti un šajā barikāžu laika atceres gaismā prezidents pauda vēlmi uzsvērt arī vairākus rīcības virzienus, kas ir svarīgi valsts aizsardzībai šodienas apstākļos. Atsaucoties uz Satversmes ievadu, Levits sacīja, ka Latvijas tautas pienākums ir uzturēt stipru savu valstsgribu, lai nepieciešamības gadījumā spētu aizstāvēt Latvijas neatkarību un demokrātisko valsts iekārtu pret iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem.

"Lai stiprinātu valsts drošību pret ārējiem apdraudējumiem, Latvijas līdzdalībai kolektīvās drošības sistēmā ir jābūt pārliecinošai gan savā apņēmībā, gan ieguldījumā. Tas attiecas gan uz aizsardzības budžetu un mūsu armijas spēju nostiprināšanu, gan arī uz mūsu dalību starptautiskajās militārajās un miera nodrošināšanas misijās," uzrunā sacīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka situācija pasaulē pēdējā desmitgadē ir radikāli mainījusies, un NATO ir jāpārorientējas, lai spētu radīt drošību savām dalībvalstīm arī jaunajā un drīzumā arī paredzamajā ģeopolitiskajā situācijā. Tādēļ, pēc prezidenta domām, Latvijai ir aktīvi jāietekmē jaunās stratēģijas "NATO 2030" izstrāde un ieviešana, turklāt šajā vīzijā ir jābūt precīzi ietvertai izpratnei par drošības apdraudējumiem arī mūsu reģionā.

"Mūsu interesēs ir stiprināt NATO kopumā un it sevišķi tās Eiropas pīlāru. Latvija savu dalību NATO uztver ļoti nopietni. NATO var uz mums paļauties, un mēs varam paļauties uz NATO," uzsvēra Levits.

Tāpat prezidents pavēstīja, ka šodienā viņš saskata vairākas negatīvas iezīmes, kas cenšas mazināt sabiedrības valstsgribu, un viena no tām ir mērķtiecīga dezinformācija, kas noliedz acīmredzamo - Latvijas valsts panākumus 30 gadu laikā. Viņaprāt, dezinformācijai ir nepieciešams likt pretī patiesus faktus, tomēr tas nav pietiekami - dezinformācija, viltus ziņas un sazvērestības teorijas turpinās pastāvēt, kamēr pastāvēs pietiekami plašs pieprasījums, sacīja Levits.

Viņaprāt, šo parādību nostumšanu sabiedrības domas galējā perifērijā var panākt, "audzējot kopējo, dabisko imunitāti pret iracionalitāti, maģisko domāšanu un tumsonību". Tāpat tam jāliek pretī spēja kritiski domāt, racionāli argumentēt, godprātīgi diskutēt un balstīties uz Satversmes ievadā noteiktajām vērtībām. Pēc prezidenta domām, tas prasa ilgtermiņa un mērķtiecīgu pilsoniskās izglītības sistēmu, kurā jāapvienojas gan valsts, gan nevalstiskajam sektoram un kurā jāpiedalās arī pilsoņiem kā indivīdiem.

"Esmu vairākkārt atkārtojis, ka pilsonis demokrātiskajā sabiedrībā ir sava veida "amats". Tas ir pastāvīgs "amats". Tas dod tiesības dzīvot pašiem savā brīvā valstī un lietot daļu no kopējā labuma. Bet pretī pilsonis uzņemas atbildību par valsti un pienākumu ieguldīt šajā kopējā labumā savu daļu," teica Levits, norādot, ka tieši tāpēc mūsu visu un līdz ar to arī katra interesēs ir, lai pēc iespējas vairāk pilsoņu būtu apguvuši pilsonim nepieciešamās vērtības un valstisko apziņu, uz ko balstās mūsu demokrātiskā, nacionālā Latvijas valsts iekārta.

Prezidenta ieskatā pozitīvs solis šajā virzienā ir Saeimas nesen pieņemtais Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums. Viņš skaidroja, ka vecāko klašu mācību programmas iekļaus valsts drošības jautājumus, prasmi orientēties un individuāli rīkoties krīzes situācijās, kā arī tādas nepieciešamās prasmes kā piemēram medijpratība un kritiskā domāšana. Pēc valsts pirmās amatpersonas domām, tas ir piemērots un mūsdienīgs risinājums, lai stiprinātu patriotismu un valstisko apziņu.

Uzrunas noslēgumā Valsts prezidents pateicās visiem, kuri pirms 30 gadiem bija barikādēs un nosargāja valsti. Viņš arīdzan pateicās tiem, kuri juta līdzi un deva savu pienesumu vienā vai otrā veidā, lai barikādes noturētos kritiskajās dienās. Viņš atzīmēja, ka šo cilvēku dēļ pēc 30 gadiem mēs dzīvojam brīvā demokrātiskā, nacionālā Latvijas valstī, akcentējot, ka "jūsu veikums mums šodien ir atskaites punkts un piemērs".

LETA jau rakstīja, ka, atzīmējot 30 gadus kopš 1991.gada janvāra barikādēm, šodien no plkst.10 līdz 14.30 norisināsies konference "X stunda. Barikādēm 30".

Plānots, ka pasākumā piedalīsies tā laika aktīvie barikāžu dalībnieki, Latvijas Tautas frontes (LTF), bijušie valdības un Augstākās padomes (AP) pārstāvji, atskatoties uz 1991.gada janvāra notikumiem un caurskatot, galvenokārt, iepriekš vēl plaši neapspriestas tematiskās līnijas - gatavošanos barikādēm un mediju kā ziņneša lomu, pauda LNB pārstāvis, norādot, ka vienlaikus konference pievērsīsies tiem cilvēkiem, kuri, savas pašiniciatīvas vadīti, nesavtīgi atbalstīja barikāžu norisi.