Katoļu bīskapi aicina nemainīt ģimenes un laulības definīciju

Kā aģentūru LETA informēja katoļu baznīcā, sešu katoļu vadošo garīdznieku vēstulē pausta baznīcas nostāja saistībā ar Satversmes tiesas (ST) 12.novembra spriedumu, kurā par neatbilstošu Satversmei atzīta likuma norma, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.

Vēstulē atzīmēts, ka šis tiesas spriedums Latvijas sabiedrībā guvis plašu rezonansi, kas mudinājusi arī valsts augstākās amatpersonas izteikties par ģimenes definīcijas pārskatīšanu un ģimenes paplašināšanu.

"Ģimene ir dabiskā vide, kurā pilnībā īstenojas savstarpīguma un kopības attiecības starp vīrieti un sievieti, jo tieši ģimenē vīrietis un sieviete, kurus vieno brīva un pilnībā apzināta izvēle, noslēdzot laulāto mīlestības derību, var īstenot laulāto mīlestību, kas ir veselums, kurā iesaistīti visi cilvēkam raksturīgie elementi - miesas un instinktu prasības, jūtu un emociju spēks, gara un gribas vēlēšanās," pausts vēstulē augstākajām amatpersonām.

Garīdznieku ieskatā, ģimene ir "antropoloģisks fakts un attiecīgi sociāls, kultūras fakts". "Ģimene, kas tiek uzskatīta par dabisko sabiedrības vienību, kur pilnībā tiek īstenots savstarpīgums un komplementaritāte starp vīrieti un sievieti, stāv pāri valsts sociālpolitiskai kārtībai. Likumdevējiem tas jāņem vērā un pienācīgi jāatzīst," uzskata katoļu bīskapi.

Šādā ģimenē vīriešu un sieviešu "dzimumatšķirību fizioloģiskā komplementaritāte" nodrošinot nepieciešamos apstākļus pēcnācēju radīšanai. Pretstatā tam, divu viena dzimuma personu attiecību gadījumā tikai reproduktīvo tehnoloģiju izmantošana var dot iespēju vienam no partneriem radīt pēcnācējus, izmantojot "in vitro" apaugļošanu un surogātmāti vai surogāttēvu. Tomēr bīskapu ieskatā, šādu tehnoloģiju izmantošana neaizstāj dabisko ieņemšanu, jo tā ietverot "manipulācijas ar cilvēka embrijiem, vecāku lomas noplicināšanu, cilvēka ķermeņa instrumentalizāciju vai komercializāciju, kā arī mazuļa pielīdzināšanu priekšmetam zinātnes un tehnoloģiju ekspertu rokās".

Bīskapi norāda, ka ģimenei ir tiesības tikt atzītai par primāro pedagoģisko vidi bērnu audzināšanā, un šīs pamattiesības visprecīzāk izpaužoties vecāku pienākumā uzņemties atbildību par bērna vispusīgu personisko un sociālo audzināšanu, tostarp audzināšanu attiecībā uz viņa "dzimumidentitāti un emocionālo dzīvi uz mīlestību un savstarpēju dāvāšanu vērstas audzināšanas ietvaros".

Katoļu bīskapu vēstulē teikts, ka bērniem ir arī citas tikpat svarīgas tiesības, piemēram, tiesības augt ģimenē, kurā ir tēvs un māte, kas spēj radīt piemērotu vidi bērna attīstībai un emocionālajai nobriešanai, un "turpināt pieaugt un nobriest pareizās attiecībās, ko pārstāv tēva vīrišķība un mātes sievišķība, un tādējādi gatavoties emocionālajam briedumam".

"Tieši ģimenes vienības kodolā bērni var iemācīties saskatīt to, kāda vērtība un skaistums piemīt atšķirībām starp dzimumiem, kā arī abiem dzimumiem, kā arī sievietes un vīrieša vienlīdzīgo cieņu un savstarpējo saikni bioloģiskā, funkcionālā, psiholoģiskā un sociālā līmenī," teikts vēstulē.

Latvijas katoļu Bīskapu konference aicina visas valsts atbildīgās iestādes un amatpersonas nemainīt "dabiskās ģimenes un laulības definīciju". Bīskapi piedāvā, sadarbojoties ar kristīgajām konfesijām, nevalstiskajām organizācijām un ģimenes lietu speciālistiem rūpēties un sargāt dabisko ģimeni, kurā ir tētis, mamma un bērni, kā arī laulību, kuru veido vīrietis un sieviete.

"Meklēsim veidus, kā jaunos cilvēkus, kas vēlas dibināt ģimeni, audzināt emocionāli nobriedušus laulāto attiecībām un vecāku pienākumiem," pausts vēstulē.

Tāpat katoļu bīskapi aicina meklēt veidus, kā ar tādām likumdošanas izmaiņām, kas neskar ģimenes un laulības institūciju, radīt iespēju vienotā deklarētā mājsaimniecībā dzīvojošajiem iegūt juridisku aizsardzību.

Vēstuli parakstījuši Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, Rēzeknes Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis un Rīgas arhibīskaps emerits kardināls Jānis Pujats.

Kā ziņots, ST novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu. ST vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.

ST priekšsēdētāja Sanita Osipova norādīja, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas fiziskās un garīgās integritātes, goda un cieņas aizsardzību, kā arī tiesības dzīvot pēc sava prāta, un saskaņā ar savu būtību attīstīt un pilnveidot savu personību, pēc iespējas mazāk ciešot no valsts iejaukšanās tajā.

Tāpat viņa sacīja, ka Satversmes 96.pants nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz tās neaizskaramību. "Viens no personas privātās dzīves elementiem ir tās dzimumuzvedība, personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas, vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Privātās dzīves ietvaros cilvēkam ir tiesības nodibināt dažāda rakstura attiecības, tai skaitā arī seksuālas," sacīja Osipova.

Viņa teica, ka sabiedrību veido ne vien tādas personas kuras veido ģimeniskas attiecības ar pretēja dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kuras šādas attiecības veido ar sava dzimuma pārstāvjiem. "Valstij vienādā mēra ir jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri veido viendzimuma attiecības, un ir jārespektē tas, ka šādiem pāriem var veidoties ģimenes," uzsvēra ST priekšsēdētāja.

Viņa sacīja, ka valstij ir jānodrošina, lai bērns uzaug ģimeniskā vidē, un, izstrādājot tiesisko regulējumu, kas skar bērnu, likumdevējam ir pienākums izvērtēt tā ietekmi uz skartajām bērna tiesībām. "Likumdevējam ir jāveicina sabiedrības saliedētība, nevis otrādi," teica Osipova.