Valdība atbalsta militāro preču biznesa atvieglošanu Latvijā

Sabiedrība
LETA 16:20, 11.08.2020 0

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, kas paredz atvieglot militāro preču biznesu Latvijā.

 

Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto grozījumu mērķis ir padarīt efektīvāku militāras nozīmes preču apriti un tās kontroli Latvijā.

Ar grozījumiem noteikts tiesisks regulējums, kas neierobežo NATO dalībvalstu un trešo valstu fizisko personu un uzņēmumu tiesības iesaistīties darbā ar stratēģiskajām precēm. Attiecībā uz trešajām valstīm būs nepieciešama Ministru kabineta atļauja. Latvijas likumos kā trešā valsts ir definēta jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts.

Lai saņemtu Ministru kabineta iepriekšminēto atļauju, AM sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu, ja speciālās licences saņēmuša komersanta komercdarbība ir stratēģiski nozīmīga un ministrijai ir iespēja veikt visas nepieciešamas pārbaudes licences izsniegšanai.

Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets izvērtēs AM sagatavoto rīkojuma projektu un pieņems politisku lēmumu par iespēju trešo valstu fiziskajām personām un uzņēmumiem iesaistīties darbā ar stratēģiskas nozīmes precēm. Valdība šādu lēmumu varēs pieņemt, ņemot vērā AM sagatavotos faktus, starptautiskās attiecības, noslēgtos starptautiskos līgumus, stratēģisko partnerību un valsts drošību.

Pēc attiecīgās Ministru kabineta atļaujas saņemšanas AM licencēšanas komisija pieņems lēmumu par speciālās licences izsniegšanu.

Kā skaidro AM, minētais regulējums ir nepieciešams, jo vairāki trešo valstu investori izrāda interesi par komercdarbības iespējām Latvijas militārajā nozarē, tostarp ražošanā un pētniecībā. Jau patlaban Latvijas tirgū ir vairāki ražotāji, kuriem nav iespējas paplašināt komercdarbību militārajā jomā, jo viens no komersanta dalībniekiem ir trešo valstu fiziskā vai juridiskā persona.

Esošā situācija kavē Latvijas ekonomikas attīstību un investīciju ienākšanu. Atbilstoši šai normai trešās valsts investori varēs sākt komercdarbību militārajā jomā, ievērojot Latvijas intereses un valsts drošību.

Tāpat grozījumi paredz AM kontroles funkcijas un militāra sertifikāta darbības apturēšanas nosacījumus. Grozījumi noteic, ka komersantu glabātavu apsekošanas gaitā tiks veikta komercdarbības veida atbilstības pārbaude licencē norādītajām ES kopējā militāro preču saraksta grupām.

Tāpat tiks pārbaudītas personas, kurām ir tiesības iesaistīties darbā ar stratēģiskajām precēm. Pārkāpumu konstatēšanas gadījumā iegūtā informācija tiks izmantota licences izsniegšanas atteikumam, anulēšanai, darbības apturēšanai vai pārreģistrācijas atteikumam.

Grozījumi paredz noteikt ierobežojumu turpmākās dzīves laikā veikt darbu ar stratēģiskas nozīmes precēm personām, kuras ir izdarījušas īpaši kaitīgu noziegumu sabiedriskajai drošībai vai arī šis noziegums saistīts ar stratēģiskas nozīmes preču izmantošanu.

Ņemot vērā, ka stratēģiskas nozīmes preču pieejamība šīm personām var radīt sabiedriskās drošības apdraudējumu, šāds ierobežojums samazinātu iespējamību, ka personai, kura jau vienreiz ir bijusi sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar stratēģiskas nozīmes precēm, atkārtoti rodas vēlme izdarīt līdzīga rakstura nodarījumu.

Grozījumi arī paredz, ka, veicot stratēģiskas nozīmes preču eksportu, pārvietošanu no Latvijas, kura mērķis ir citā valstī veikt kādu no atkritumu apsaimniekošanas darbībām, minētie sūtījumi ir jānodrošina atbilstoši starptautiskajiem dokumentiem un regulām.

Patlaban likums aizliedz privātpersonām Latvijā ievest militāras preces, jo, lai saņemtu militāru preču importa licenci, nepieciešama AM licence, kuru ir tiesīgi saņemt tikai individuālie komersanti vai komercsabiedrības.

Ņemot vērā straujo Latvijas militāro preču ražotāju izaugsmi un Latvijas iekšējā tirgū līdz šim nebijušu militāro preču piedāvājumu, nepieciešams veikt grozījumus likumā, kuru mērķis ir aizliegt fiziskām personām iegādāties, glabāt un lietot militārās preces Latvijas teritorijā.

Šis aizliegums neattieksies uz šaujamieročiem, to sastāvdaļām, piederumiem un munīciju, kas nav speciāli izstrādāti militāram lietojumam, piemēram, medību vītņstobra ieroči.

Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latvijas ūdeņos roņu ir tik daudz, ka tie nodara postījumus (+VIDEO)

Zvejnieki saņems lielākas kompensācijas no Zemkopības ministrijas.

Sabiedrība Vingris atkāpjas no EDzL valdes priekšsēdētāja amata

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atkāpies no amata, aģentūru LETA informēja EDzL pārstāvji.

Sabiedrība Līdz ar vasaras tuvošanos pieaug būvdarbu apjoms valsts autoceļu tīklā

Līdz ar vasaras tuvošanos, kas nozīmē ceļu būvniecībai labvēlīgāku laika apstākļu iestāšanos, pieaug būvdarbu apjoms valsts autoceļu tīklā, un patlaban ar satiksmes ierobežojumiem remontdarbu dēļ jārēķinās jau 29 valsts ceļu posmos, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Lasiet arī

Pasaule NATO kiberaizsardzības mācībās Igaunijā uzvar Latvija

Šonedēļ Igaunijā notikušajās NATO kiberaizsardzības mācības "Locked Shields 2024" uzvarējusi Latvija kopā ar NATO vienību komandu, paziņoja alianses Apvienotais kiberaizsardzības izcilības centrs (CCDCOE).

Sabiedrība Miris kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

80 gadu vecumā mūžībā devies kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs, 5. un 6.Saeimas deputāts Alfreds Čepānis, informē parlamentā.

Sabiedrība Visiem Ukrainas bēgļu bērniem turpmāk būs jāmācās arī Latvijas skolās

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno noteikt obligātu prasību no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas izglītības iestādes, informēja IZM.

Sabiedrība Daugavpils domes priekšsēdētāja Elksniņa ienākumi palielinājušies 2,5 reizes

Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa ienākumi pērn palielinājušies 2,5 reizes, sasniedzot 67 531 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija, kas publicēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.