Kultūras ministrijas uzņēmumu darbinieku atlīdzībai piešķir 5,9 miljonus eiro

Valdība pagājušajā sēdē nolēma novirzīt 32 miljonu eiro Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai kultūras nozarē, tostarp 10,6 miljoni paredzēti finanšu situācijas stabilizēšanai valsts kultūras iestādēs.

Tomēr KM tāpat kā citām ministrijām vēl jāsagatavo konkrēti lēmumi par papildu piešķirtās naudas ieguldīšanu. Uz šodienas valdības sēdi KM tādu sagatavoja attiecībā uz minēto 10,6 miljonu eiro sadali.

Tai skaitā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 5,9 miljoni eiro KM piešķirti, lai segtu darbinieku atlīdzības izdevumus no ārkārtējās situācijas sākuma līdz 1.oktobrim kapitālsabiedrībās, kurās KM ir valsts kapitāla daļu turētāja. Atbalstu paredzēts sniegt Latvijas Nacionālajam teātrim, Dailes teātrim, Latvijas Leļļu teātrim, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrim, Daugavpils teātrim, Valmieras drāmas teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim. Tāpat no šīs summas atbalstu saņems "Kremerata Baltica", "Latvijas koncerti", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un Liepājas simfoniskais orķestris, kā arī Latvijas Nacionālā opera un balets, Rīgas cirks un "Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja".

Savukārt vēl 2,6 miljonus plānots novirzīt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas Nacionālajam arhīvam un KM padotībā esošajiem muzejiem. Finansiālu atbalstu saņems Memoriālo muzeju apvienība - 29 000 eiro, Rundāles pils muzejs - 713 143 eiro, Turaidas muzejrezervāts - 493 056 eiro, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs - 262 215 eiro, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs - 86 839 eiro, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs - 460 000 eiro, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs - 37 487 eiro. Savukārt Latvijas Nacionālajam arhīvam paredzēti 199 896 eiro, bet Latvijas Nacionālai bibliotēkai - 415 106 eiro.

Vēl 1,9 miljoni eiro paredzēti Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Radošo personu nodarbinātības programmas" īstenošanai no 1.jūlija līdz 30.septembrim. KM skaidroja, ka šajā programmā individuāli nodarbinātas radošās personas varēs pretendēt uz apmaksātu radošo darbu, kas tām ļaus īstenot savas ieceres un vienlaikus saņemt nepieciešamās sociālās garantijas iztikas nodrošināšanai.

Kā aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību pārstāve Lita Kokale, Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija valstī un ar tās izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi 2020.gadā būtiski ietekmējuši kultūras nozari, kurā strādājošo radošo personu, nevalstisko organizāciju, privātā sektora, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbība tika pilnībā apturēta.

Ministrijā uzsvēra, ka noteiktie sociālās distancēšanās ierobežojumi ir apturējuši kultūras institūciju un pakalpojumu sniegšanas iespējas klātienē ne vien ārkārtējās situācijas laikā no 13.marta līdz 9.jūnijam, bet, saskaņā ar epidemiologu noteiktajiem norādījumiem, tiks turpināti ilgākā laika periodā līdz 2020.gada beigām vai pat ilgāk, tādējādi atstājot būtisku, negatīvu ietekmi uz kultūras nozari.

Ministrija prognozē, ka Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas un noteikto sociālās distancēšanās pasākumu dēļ KM kapitālsabiedrību ieņēmumu struktūra ļoti strauji pasliktināsies - 2020.gada ieņēmumu struktūru veidos vairs tikai 17,8% pašu ieņēmumu un 82,2% valsts budžeta dotācijas, pašu ieņēmumu kritumam sasniedzot turpat pusi.

Tikpat strauji nav iespējams samazināt kapitālsabiedrību izdevumus, lai arī tās visas ir pārskatījušas savus izdevumus un, salīdzinot ar 2020.gada sākumu, izdevumi samazināti par 13,9% jeb no 49,2 miljoniem eiro uz 42,4 miljoniem eiro, akcentēja ministrijā.

Kultūras jomas valsts kapitālsabiedrības ir samazinājušas darbinieku skaitu, samazinājušas ieguldījumus jaunos uzvedumos, pārskatījušas un samazinājušas administratīvās un saimnieciskās izmaksas un veikušas citus izdevumus samazinošus pasākumus, piebilst KM..

Līdzīgi arī noteiktie darbības aizliegumi un ierobežojumi, tostarp neienākošā tūristu plūsma, ļoti strauji pasliktinājuši muzeju ieņēmumu struktūru. KM prognozē, ka 2020.gada kopējo muzeju ieņēmumu struktūru veidos vairs tikai 5% ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un 95% valsts budžeta dotācija, skaidroja KM pārstāve.

Būtisko pašu ieņēmumu kritumu nav iespējams kompensēt ar muzeju izdevumu samazināšanu, kas, salīdzinot ar 2020.gada sākumu, ir samazināti par 11,05% jeb no 17,46 miljoniem eiro uz 15,53 miljoniem eiro.

Tā kā paredzēts atsevišķus publisko pasākumu norisei plānotos ierobežojumus saglabāt arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, kultūras nozarē strādājošajiem, atšķirībā no citām tautsaimniecības nozarēm, nebūs iespējams pilnvērtīgi atsākt radošo darbību, papildu finansējuma nepieciešamību pamatoja ministrijā.