NBS komandieris: Latvijai informatīvi uzbrūk retāk, nekā Lietuvai un Igaunijai

23.aprīlī Latvija Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Covid-19 pandēmijas laikā gan pret Latvijas Aizsardzības ministriju, gan citām NATO struktūrām tiek vērsti arvien agresīvāki informatīvie uzbrukumi.

Kalniņš skaidroja, ka patlaban situācija nav mainījusies un uzbrukumu veicēji pilnveidojas, taču arī Latvijas aizsardzības resors "nestāv uz vietas" un ir sagatavojis sistēmu kā reaģēt uz šādiem uzbrukumiem. Latvijas veiktā analīze liecina, ka informācija, visticamāk, tiek izplatīta no serveriem Krievijā.

Bieži vien informatīvie uzbrukumi ir saistīti ar ekonomiskajiem jautājumiem, kas it kā iespaido Latvijas valsts aizsardzības spējas.

Kalniņš norādīja, ka salīdzinot Baltijas valstis, Latvija ir daudz labākā situācijā, jo Latvija sadarbībā ar NATO ir efektīvi noorganizējusi sistēmu, kas uzrauga informatīvo telpu un savlaicīgi sabiedrībai izplata proaktīvu informāciju.

"Lietuvā un Igaunijā ir daudz biežāki informatīvi uzbrukumi. Latvijā ir mazāk, jo uzbrucējiem ir grūtāk atrast vājos punktus. Informatīvais uzbrukums ir ļoti izdevies, ja mēs esam kaut ko nogulējuši. Piemēram, uzrodas negatīvs notikums par mūsu aizsardzības sistēmu, un ja neesam laicīgi paskaidrojuši sabiedrībai, kādus mērus esam pieņēmuši, tad to momentā izmanto pretinieks," norādīja Kalniņš.

NBS komandieris arī vērsa uzmanību uz konkrētiem piemēriem, kas nav skāruši Latvijā izvietotos NATO spēkus. Piemēram, Lietuvā tika izplatīta informācija par NATO karavīru pastrādātam izvarošanām un kautiņiem.

Kalniņš arī apliecināja, ka šogad nav būtiski paaugstinājusies vai samazinājusies Krievijas karakuģu un lidmašīnu aktivitātes Latvijas robežu tuvumā. Tas noticis, jo atbilstoši NBS rīcībā esošajai informācijai, Krievijas bruņotos spēkus arī skāra Covid-19.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes laikā viens no agresīvākajiem informatīvajiem uzbrukumiem notika, kad ar angļu valodā rakstošā portāla "TheDuran.com" starpniecību tika izplatīts viltus vēstījums par it kā 20 līdz 21 saslimušo karavīru NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā sastāvā.

Iepriekš arī Latvijas Aizsardzības ministrija saņēma viltus ziņu, kurā e-pasta vēstules veidā pārsūtīta NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga parakstīta vēstule Lietuvas aizsardzības ministram Raimundam Karoblim par lēmumu izvest NATO paplašinātās klātbūtnes Lietuvā kaujas grupas karavīrus no valsts saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi.

NATO apliecinājusi, ka izsūtītā vēstule ir nepatiesa.