Prognozē konstitucionālo sūdzību skaita pieaugumu

Viņa gan atzina, ka šis iespējamais pieteikumu skaita pieaugums viņu īpaši nebiedē, jo esot ļoti skaidra metode, kā šādos gadījumos no tiesiskuma viedokļa vērtēt valdības un Saeimas darbu.

"Pasaules praksē tas nav nekas jauns. Vismaz juristiem, kas specializējas šajos jautājumos, ir zināma metode, kā vērtēt to, vai valsts vara ir atbilstoši un samērīgi ierobežojusi indivīda tiesības. Arī ST šī metode ir zināma," stāstīja Ziemele, piebilstot, ka viens pieteikums saistībā ar Covid-19 krīzes laikā pieņemtu lēmumu jau ir sasniedzis ST.

Ziemele atgādināja, ka iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā ST bija "viena no tām, kas iznesa zināmu tiesisko latiņu un stabilitāti uz saviem pleciem, un tobrīd bija ap 1000 pieteikumu, kas ir milzīgs skaits ļoti nelielajai ST".

ST priekšsēdētāja gan atzina, ka konstitucionālajās tiesās lietu izskatīšana prasa laiku, taču "arī miera stāvokļa situācijā tas ir normāli, ka tiesas paskatās uz visu ar nelielu laika nobīdi, bet tas tik un tā ir būtiski tiesiskumam, tik un tā tur parādās iespējas par kompensāciju pieprasīšanu, utt.".

Kā ziņots, līdz šim publiski izskanējis, ka interaktīvo azartspēļu rīkotājs "Optibet" vērsies ST par interaktīvo azartspēļu rīkotāju darbības licenču apturēšanu ārkārtējās situācijas laikā.

"Optibet" vadītājs Baltijā Dainis Niedra iepriekš norādīja, ka uzņēmums vērsies ST, lai apstrīdētu likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" devītajā pantā noteikto, proti, ka uz likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

Niedra pauda viedokli, ka apstrīdētais likuma punkts neatbilst Satversmes 105.pantam, jo aizskar pieteicēja tiesības uz īpašumu, kā arī tas pieņemts, likumdevējam neveicot atbilstošu izvērtējumu.

Tāpat viņš norādīja, ka likuma norma neatbilst leģitīmajam mērķim, kas minēts, pieņemot apstrīdēto normu, kā arī ir pretrunā ar paša likumdevēja izvirzīto mērķi, jo attiecīgais regulējums nevis nodrošina sabiedrības labklājības aizsardzību, bet gan aktīvi novirza sabiedrību uz nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu, pakļaujot to vēl lielākiem azartspēļu atkarības, noziedzības un pārmērīgu tēriņu riskiem. Tāpat pirms apstrīdētās normas pieņemšanas un absolūta interaktīvo azartspēļu aizlieguma noteikšanas likumdevējs nav izvērtējis un pamatojis, vai un kādēļ leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem, samērīgākiem līdzekļiem.

Kā ziņots, Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne dažādu ierobežojumu un aizliegumu, kas attiecas gan uz cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos, gan komercdarbību.