"Microsoft": Galvenais nākotnes izaicinājums Latvijā tehnoloģiju ziņā ir digitālo prasmju apguve

Rīga, 8.apr., LETA. Galvenais nākotnes izaicinājums Latvijā tehnoloģiju un digitalizācijas ziņā ir digitālo prasmju apguve, intervijā aģentūrai LETA atzina "Microsoft Latvija" vadītāja Renāte Strazdiņa.  Viņa norādīja, ka bez digitālajām prasmēm būs grūti ieviest labas sistēmas.  "Te tiešām ir vajadzīga sapratne par to, ka 21.gadsimtā tehnoloģijas mums var dot, ko no tām mēs varam prasīt. Tas attiecas arī uz drošību, arī uz kritisko domāšanu un spēju izvērtēt, ko mēs redzam, arī digitālo higiēnu un atturēšanos no tehnoloģijām, kad tās nav vajadzīgas. Protams, tas attiecas arī uz to, kā sadarboties, kā analizēt datus, kā no tiem dabūt vērtīgu informāciju. Pazīmes liecina, ka tā arī būs, jo cilvēki tiešām par daudz ko interesējas un grib apgūt jaunas lietas. Labā lieta ir tā, ka arī iespēju ir daudz," sacīja Strazdiņa. Viņa atgādināja, ka Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) ir redzams, ka arī tagad Latvijai ir labi panākumi, piemēram, ir digitalizēta informācijas aprite, ir elektroniskie pakalpojumi. "Mēs varam palūkoties kaut vai uz Valsts ieņēmumu dienestu, kuram gada deklarācijas var iesniegt ar dažiem klikšķiem. Ir virtuālie asistenti," sacīja Strazdiņa.  Tāpat DESI rāda, ka valsts ir paveikusi lielu darbu ar datu atvēršanu. Valsts reģistros esošos datus var izmantot daudz un dažādos pakalpojumos, kurus sniedz privātais sektors.  "Savukārt joma, kur mums ir jāpiestrādā un kur mēs kā valsts neesam tajās labākajās pozīcijās, ir digitālās prasmes un iemaņas. DESI tomēr parāda, ka šajā jomā mēs neesam tur, kur mums pašiem gribētos būt. Jo gudrāks ir lietotājs, jo viņš labāk spēs izmantot sniegtās iespējas un labāk spēs arī paprasīt, ko viņš grib, kādam valsts pakalpojumam būtu jāizskatās," pauda "Microsoft Latvija" vadītāja. Savukārt runājot par nākotnes attīstību, Strazdiņa prognozēja, ka gaidāma jaunu sistēmu ieviešana.  "Domāju, ka daudz vairāk parādīsies dažādi datos balstīti risinājumi, lai datus daudz labāk varētu izmantot lēmumu pieņemšanai. Protams, ka daudz vairāk dzīvē ienāks dažādi mākslīgā intelekta risinājumi. Piemēram, savu ceļu noteikti turpinās valodu atpazīšanas tehnoloģijas un tas, kur tās var pielietot, sākot no medicīnas un beidzot ar žurnālistiku. Tāpat noteikti jāmin datorredze un dažādu objektu un subjektu atpazīšana. Attīstīsies lietu internets kā risinājumu grupa, vai tā būtu ražošana, medicīna, drošība vai kāda cita sfēra," sacīja "Microsoft Latvija" vadītāja. "Mēs noteikti paliksim modernāki arī darbā - virtuālās komandas, darbs attālināti, sadarbība globāli. Te tehnoloģijas noteikti palīdzēs. Noteikti radīsies arī jauni sadarbības modeļi," sacīja Strazdiņa. Savukārt tehnoloģiju uzņēmumi nākotnē daudz vairāk sadarbosies ar dažādām tautsaimniecības nozarēm, lai veidotu specifiskus risinājumus.  "Jo uzņēmumi tautsaimniecībā vairāk digitalizējas, jo viņiem ir svarīgāk, lai arī viņu tehnoloģiju partneri labāk saprot katras nozares specifiku. Tā ir arī laba iespēja, jo, ja tu Latvijā esi specializējies risinājumu izstrādē kādai konkrētai nozarei, tas tiks novērtēts arī citur. Tā ir laba iespēja izaugsmei arī tehnoloģiju uzņēmumiem. Tādēļ būs daudz jāstrādā, daudz jāmācās un jāiedziļinās nozarēs," nākotnes ainu iezīmēja Strazdiņa. "Microsoft Latvia" iepriekšējā finanšu gadā, kurš noslēdzās 2019.gada 30.jūnijā, strādāja ar 4,028 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 12% un bija 446 614 eiro. Pilnu interviju lasiet: http://www.leta.lv/plus/C4873BE3-5B45-4161-A46A-4FF4BC4260F1/