Līdaka vēlētos turpināt darbu zoodārzā, Morozovs kandidēs Rīgas domes vēlēšanās

Kā preses konferencē sacīja Līdaka, viņš cer, ka viņa kā zoologa profesionālā pieredze arī turpmāk būs nepieciešama zooloģiskajam dārzam. Atkārtoti konkursā uz valdes priekšsēdētāja amatu viņš nekandidēšot.

Līdaka neizslēdza iespēju kādreiz atgriezties politikā, lai arī Rīgas domes izpilddirektora Jura Radzeviča apsūdzība par Mežaparka vides piesārņošanu "Zaļās partijas" politiķim godu nedara. "Protams, ka šie pārmetumi ir nelabvēlīgi ietekmējuši manu politiķa reputāciju," sacīja Līdaka.

Savukārt Morozovs aģentūrai LETA sacīja, ka viņš kandidēs Rīgas domes vēlēšanās, pieļaujot iespējamību būt Saskaņas saraksta viens no līderiem. Viņš neesot plānojis pretendēt uz "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" valdes locekļa amatu.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas izpilddirektors un SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" turētājs Juris Radzevičs uzņēmuma valdi - Līdaku un Morozovu - ir atbrīvojis no amata, jo uzskata, ka viņi pieļāvuši teritorijas piesārņošanu un nesamērīgi augstas uzņēmuma vadības algas salīdzinājumā ar ierindas darbiniekiem.

Radzevičs aģentūrai LETA stāstīja, ka viens no iemesliem valdes atstādināšanai bijusi zemesgabalā starp Ezermalas un Cimzes ielām Rīgas pilsētas būvvalde konstatētais būvgružu radītais piesārņojums 1500 kvadrātmetru platībā. Teritorija ir ierobežotas pieejamības, tādēļ esot skaidrs, ka bez zoodārza pārstāvju atļaujas neviens tur piekļūt nevarot.

Pēc Radzeviča teiktā, saņemot informāciju no būvvaldes, viņš aicinājis zoodārza valdi sniegt paskaidrojumus par radušos situāciju, uz ko saņēmis atbildi, ka būvgruži radušies "Āfrikas savannas" ekspozīcijas izbūves laikā un uzņēmuma vadība būvniekiem mutiski atļāvusi zemi izmantot gružu novietošanai. Kurš tieši šādu akceptu sniedzis un kāpēc teritorija pēc tam nav sakopta, valde neesot spējusi pamatot.

"Uz maniem jautājumiem, vai viņi ir prasījuši paskaidrojumus no darbiniekiem un būvniekiem, atbilžu nav. Manuprāt, tā ir absolūta nevēlēšanās situāciju risināt un noskaidrot vainīgo, lai uzņēmumam nebūtu jātērē nauda teritorijas sakopšanai. Kamēr es nesāku rakstīt vēstules, viņi neko nedarīja un tagad viņi mēģina tos uzbērumus nolīdzināt ar melnzemi un visu noslēpt," savu rīcību skaidroja Radzevičs.

Kamēr Līdaka un Morozovs noraidīja Radzeviča pārmetumus par zooloģiskā dārza teritorijas piesārņošanu un nesamērīgu algu politiku. Morozovam ir aizdomas, ka valdes atlaišanai ir citi iemesli, proti, pašvaldības izpildvaras pārstāvju ieinteresētība vairāku miljonu vērtā Mežaparka zemesgabala, kas 2011.gadā 15.augustā tika nodots Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam bezatlīdzības lietošanā, atsavināšana. Par šiem faktiem viņš vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Ģenerālprokuratūrā.

"Firmas.lv" pieejamie dati liecina, ka 2018.gadā zoodārzs strādājis ar 3,65 miljonu eiro apgrozījumu un 115 748 eiro peļņu.

Kā ziņots "Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza" pagaidu valdē darbosies bijušais zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš, kurš amatu ieņēma no 2004.gada līdz 2017.gadam, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls.