Latvijā vidējais atalgojums pēc 42 gadu vecuma sāk strauji krist

Pētījumā atklāts, ka vidēji 50 gadus vecs darbinieks saņem tikpat, cik 27 gadus vecs darbinieks, savukārt 60 gadus vecs darbinieks pelna aptuveni tikpat, cik 25 gadus vecs darbinieks.

Pēc viņas paustā, šī ir izteikta tendence Austrumeiropā, turpretī Rietumeiropā tas ir tieši pretēji - pieredze tiek novērtēta augstāk, ir izteiktāka arodbiedrību kultūra un, lai arī vietām atalgojums krītas, samazinājums ir minimāls. Vienlaikus Saeimas deputāti vērsa uzmanību, ka esot valstis, kur ar likumdošanu noteikts, ka atalgojums darba ņēmējiem ik gadu jāpalielina par noteiktu lielumu.

Praņēviča stāstīja, ka uzņēmuma veiktajā pētījumā tika analizēti kopumā 82 105 dalībnieki, kas veido teju 10% no Latvijas iedzīvotājiem, un pētījumā tika aplūkots darbinieku iedalījums pa vecuma grupām. "Klusā" paaudze, kurā ietilpst darba ņēmēji virs 75 gadu vecuma, Latvijā veido 0,2% no darba tirgus, savukārt "Baby boomers" paaudze, kurā ietilpst darbinieki vecumā no 57 līdz 74 gadiem, kopumā veido 13% no Latvijas darba tirgus.

Visplašāk darba tirgū pārstāvētās ir "X" paaudze un "Y" paaudze. "X" paaudzē ietilpst 38 līdz 57 gadus veci darbinieki, kas veido 42% no Latvijas darba tirgus, turpretī "Y" paaudze, kurā ietilpst 23 līdz 37 gadus veci darba ņēmēji, veido 41% no darba tirgus. Vienlaikus "Fontes" pārstāve minēja, ka tieši "Y" paaudze ir tā, kas ienāca darba tirgū ekonomiskās krīzes laikā.

Praņēviča atklāja, ka šogad uzņēmums ar pētījuma palīdzību gribēja noskaidrot, kā šīm paaudzēm veicas darba tirgū, un pētījuma rezultāti atklāja, ka 2019.gada laikā "Y" paaudze ir pieņemta darbā divas reizes vairāk nekā "X" paaudze.

Deputāti izteica minējumu, ka, iespējams, "Y" paaudze vienkārši biežāk maina darba vietas, tomēr "Fontes" pārstāve skaidroja, ka "X" paaudze ir nedaudz stabilāka, jo šie darbinieki ir vairāk pieredzējuši, vienlaikus uzsverot, ka šajā gadījumā nevarot skatīties tikai uz datiem un uzņēmums arī intervēja cilvēkus, kas apgalvoja, ka "X" paaudzei esot ierobežotākas iespējas, tāpēc viņi retāk maina darbu.

Tāpat pētījuma dati liecina, ka "X" paaudzei darbu traucē atrast angļu valodas zināšanu trūkums.

Praņēviča uzsvēra, ka šobrīd no darba tirgus sāk iziet praktiskās profesijas - elektriķi, mehāniķi un santehniķi, tomēr mēs neesam tik strauji modernizējušies, lai šīs profesijas aizstātu pavisam. "Ilgtermiņā šos cilvēkus aizstās tehnoloģijas, bet vidējā termiņā viņu trūks, un tas būs dārgi," pauda pētījuma grupas vadītāja.

Lai veicinātu mūžizglītību, Praņēviča ieteica veidot mērķtiecīgas kampaņas par to, ka ir nepieciešama tālāka izglītošanās, un kur tā ir pieejama, kā arī atvieglot uzņēmumiem finansēt izglītības apguvi arī tad, ja apgūstamā sfēra nav tieši saistīta ar biznesa virzienu, jo šobrīd par akadēmiskās izglītības finansēšanu uzņēmumiem ir jāmaksā 25% iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Vienlaikus, viņasprāt, jāizstrādā atbilstošas mācību programmas digitālo pārmaiņu vadībā, amatniecībā un citās praktiskās profesijās, programmas autoelektriķiem, mehāniķiem, programmas par mašīnmācīšanos un citas.

Tāpat "Fontes" pārstāve piedāvāja veidot svešvalodu kursus un budžeta vietas cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas. Viņa arī aicināja deputātus aizdomāties par to, vai tiešām, lai iestātos augstskolā, centralizētie eksāmeni ir vienīgais veids, kā apliecināt zināšanas, jo tad cilvēkiem, kuri tādus nav kārtojuši, ir jāpavada gads, lai to izdarītu.

Līdzīgus secinājumus ir izdarījusi arī starptautiskā audita un konsultāciju kompānija "PricewaterhouseCoopers", kas veica uzņēmumu vadītāju aptauju. Kompānija iesaka valstij veidot dialogu ar uzņēmējiem par nepieciešamo prasmju definēšanu, kā arī rosina politiķus apdomāt bezdarbnieku programmas pārveidošanu, lai būtu kursi, kuri tiešām ir nepieciešami un pārkvalificē darbiniekus.

Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sēdē pārstāvēja Rūta Gintaute-Marihina, kura minēja, ka pieaugušo izglītībā vēlētos veikt izmaiņas finansējuma avotu nodalījumā. Proti, IZM plāno grozījumus Izglītības likumā, kas paredzētu to, ka pieaugušo izglītību var finansēt no valsts un pašvaldību budžeta, darba devēju līdzekļiem, izglītojamo līdzekļiem, ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī citiem līdzekļiem. Šie pārejas noteikumi stātos spēkā ne vēlāk kā 2022.gada 31.decembrī.

Sēdes noslēgumā Gintaute-Marihina saņēma aizrādījumu no komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) par to, ka viss viņas komisijā sacītais neatbild uz jautājumu, ko darīt ar tiem darbiniekiem, kuru profesijas nākotnē ir apdraudētas.

Ašeradens norādīja, ka turpinās sarunu par pieaugušo izglītību un aicinās IZM vēlreiz, lai saprastu, vai "ministrijai ir atbilde uz darba tirgus pieprasījumu".

"Fontes" ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas 1991.gadā Tartu, Igaunijā, sāka augstākā līmeņa vadītāju atlasi un konsultācijas personāla vadības jomā. 1996.gadā "Fontes" sāka piedāvāt vadītāju atlases un personāla vadības konsultāciju pakalpojumus Latvijā. Uzņēmums piedāvā vadītāju atlases, novērtēšanas un koučinga pakalpojumus, sniedz atbalstu darba attiecību izbeigšanas brīdī, kā arī atbalsta organizācijas atalgojuma sistēmu un atalgojuma politikas izstrādē un ieviešanā, veic procesu, funkciju un pienākumu auditus, atalgojuma pētījumus.