• Gundega,
  • Terēze
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Bēdīgi! Latvijā vidusslānim atbilst tikai 9% iedzīvotāju

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:44, 11.02.2020


Latvijā 9% aptaujāto iedzīvotāju atbilst un pieder vidusslānim, liecina "Swedbank" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums par Latvijas iedzīvotāju piederību vidusslānim.


Foto: LETA

Kā skaidro pētījuma autori, vidusslānis ir tāda cilvēku grupa sabiedrībā, kura var atļauties segt savus ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus, izveidoti uzkrājumi vismaz vienas mēnešalgas apmērā, kā arī vismaz reizi gadā var doties septiņu dienu ceļojumā uz ārvalstīm.

Pētījumā secināts, ka trīs kritēriju kombināciju - bez grūtībām segt obligātos ikmēneša maksājumus, izveidotu uzkrājumi vismaz vienas mēnešalgas apmērā un pieder nekustamais īpašums vai katru mēnesi brīvi tērēties pēc obligātajiem maksājumiem - spētu izpildīt 35% aptaujāto, 9% aptaujāto iedzīvotāju spētu sev nodrošināt nekustamo īpašumu, bez grūtībām segt obligātos ikmēneša maksājumus un doties nedēļas ceļojumā uz ārvalstīm.

Tāpat 9% respondentu varētu bez grūtībām segt obligātos ikmēneša maksājumus, veidot uzkrājumus vismaz vienas mēnešalgas apmērā, doties nedēļu uz ārvalstīm vai brīvi tērēties papildus lietām pēc obligātajiem maksājumiem. Savukārt četrus kritērijus - segt obligātos ikmēneša maksājumus, izveidot uzkrājumus, atļauties nedēļu garu ceļojumu reizi gadā, katru mēnesi brīvi tērēt papildus vai spētu nodrošināt piederošu nekustamo īpašumu - izpildītu 4% aptaujāto iedzīvotāju.

Vienlaikus pētījumā atklāts, ka 43,5% aptaujāto iedzīvotāju uzskata sevi par piederīgu vidusslānim, 42,3% iedzīvotāju savu piederību vērtē zemāku par vidusslāni, bet nav trūcīgie, 9,8% - uzskata sevi par trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, 2,5% - virs vidusslāņa, turīgie, bet 1,5% nevar pateikt, vai pieder vidusslānim.

Kā atklāj pētījumu dati, 2018.gadā minimālie ienākumi uz vienu cilvēku vidusslānī bija 811 eiro mēnesī, savukārt 2019.gadā - 851 eiro mēnesī.

Pētījuma dati liecina, ka 2018.gadā svarīgākie vidusslāņa raksturojošie kritēriji bija piederošs nekustamais īpašums, mājoklis vai zeme (73,1%), vismaz vienu reizi gadā var atļauties septiņu dienu ceļojumu uz ārvalstīm (54,3%), bez grūtībām var atļauties segt savus ikmēneša obligātos maksājumus (53,8%), var atļauties izmantot privātās vai maksas medicīnas pakalpojumus (44,2%), kā arī katru mēnesi var brīvi atļauties papildus tēriņus pēc obligāto maksājumu veikšanas (37,7%).

Savukārt mazāk svarīgi faktori ir ieguldījumi augstākās izglītības iegūšanā (13,8%) un veidot pensijas krājumus (11,9%).

Pēc pētījuma datiem, Latvijas iedzīvotāju atbilstība kritērijam par nekustamo īpašumu piederību ir 65,6%, septiņu dienu ceļojums - 22,2%, var atļauties obligātos ikmēneša maksājumus - 31%, spēj segt maskas medicīnas pakalpojumus - 24%, savukārt papildus tēriņus var atļauties - 16,4%.

Pētījumā atklāts, ka 2019.gadā aptuvenais vidusslāņa portrets ir sieviete vecumā no 25 līdz 44 gadi, kurai ir augstākā izglītība, ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 721 eiro, kā arī dzīvo Rīgā. Savukārt 2018.gadā vidusslāņa portrets bija vīrietis no Rīgas vecumā no 25 līdz 44 gadi, ar augstāko izglītību, ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 592 eiro.

"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons sacīja, vidusslānis ir tāda cilvēku grupa, kas ne tikai izdzīvo, bet arī dzīvo. Taču, salīdzinot ar 2018.gadu, ir pieaugusi piesardzība.

Viņš atzīmēja, ka vidusslānis nav par naudu, tas ir par dzīvesveidu, līdz ar to pasaulē nav noteikta konkrēta summa, kas apzīmētu vidusslāni. Taču tas, ko iedzīvotāji interpretē kā vidusslāņa kritērijus, dažviet atšķiras no tā, ko viņi var atļauties.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa uzsvēra, ka katram vecuma posmam ir sava esence, kas nosaka, kam tērē naudu. Pēc viņas sacītā, arī turīgs cilvēks var dzīvot no algas, no algas. "Tas, kāda ir mūsu finanšu pratība būtiski ietekmē vide un cilvēki, ar kuriem mēs esam ikdienā. Piemēram, ja man katru dienu blakus ir cilvēks, kurš motivē veidot uzkrājumus, es tos sāku veidot. Savukārt, ja man tādu nav - es nesāku veidot ieradumu naudas uzkrāšanai," viņa skaidroja.

"Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS pētījumā par iedzīvotāju piederību vidusslānim klātienes intervijās aptaujāja 1114 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Lielajā talkā sakoptas 1149 talkas vietas

Lielajā talkā sestdien sakoptas 1149 talkas vietas, aģentūru LETA informēja Lielās talkas organizatori.

Sabiedrība CSDD tehniskās apskates stacijas maijā vairākas dienas nestrādās

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijas maijā vairākas dienas nestrādās, aģentūru LETA informēja CSDD pārstāvji.

Sabiedrība Kā ārzemnieki dienēs Latvijas armijā (+VIDEO)

Aizsardzības ministrija paredzējusi mainīt Militārā dienesta likumu, lai palielinātu karavīru skaitu.

Sabiedrība Miris kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

80 gadu vecumā mūžībā devies kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs, 5. un 6.Saeimas deputāts Alfreds Čepānis, informē parlamentā.

Lasiet arī

Ekonomika Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars sasniedzis Latvijā augstāko līmeni

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Sabiedrība Ministru kabineta balvas apmērs paaugstināts līdz 10 000 eiro

Valdība šodien paaugstināja Ministru kabineta (MK) balvas apmēru līdz 10 000 eiro.

Ekonomika Bitcoin kurss pārsniedz 72 000 dolāru

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pirmdien atkal uzstādījis jaunu rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 72 000 ASV dolāru robežu.

Ekonomika Vienojas pārdalīt 663 miljonus eiro no ES fondiem

Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komiteja atbalstījusi rosināto finanšu investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.