Februārī kļūs pieejama aplikācija skolēnu pāridarījumu ziņošanai

Lietotnē skolēni varēs ziņot par pāridarījumu un saņemt profesionālu psihologa atbalstu, kā arī uzzināt vairāk par mobingu un kā to pārtraukt. Andžāne, uzsvēra, ka jāmeklē efektīvs risinājums "šai epidēmijas mēroga problēmai", iesaistoties visiem - skolēniem, skolotājiem, vecākiem un sabiedrībai kopumā.

Viņa skaidroja, ka mobings jeb emocionāla vai fiziska vardarbība skolēnu vidū ir pastāvējusi vienmēr, taču par tā sekām līdz šim runāts maz. "Statistika ir patiesi satraucoša, tāpēc kopā ar psihoterapeitu esam apkopojuši praktiskus ieteikumus, kas var noderēt ikvienam - gan tiem, kam nodarīts pāri, gan arī pašiem pāridarītājiem, lai rosinātu aizdomātos par savu rīcību un tās sekām," pauda projekta līdzautore.

Andžāne atklāja, ka Latvijas skolās mobings ir ļoti izplatīts - ar to saskāries viens no trim bērniem vai pusaudžiem. Arī 2018.gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums rāda, ka Latvija Eiropas Savienības un OECD valstu vidū ir pārliecinoša līdere skolēnu savstarpējās izsmiešanas un vardarbības ziņā.

"Pusaudžu resursu centra" vadītājs un "Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas" atkarību profilakses speciālists Nils Sakss Konstantinovs uzsvēra, ka, ja bērns kļuvis par mobinga upuri - pārmaiņas savā bērnā visātrāk būs redzamas vecākiem. "Ja bērns mājās kļuvis noslēgts, nerunīgs, izrāda pēkšņu nevēlēšanos iet uz skolu, palicis raudulīgs vai tieši pretēji - agresīvs, tās varētu būt pazīmes, ka radušās nopietnas grūtības," uzsvēra speciālists.

Viņaprāt, labākais, ko tādā gadījumā iespējams darīt - iedrošināt bērnu vai pusaudzi runāt. Tāpat esot svarīgi pārliecināties, ka pusaudzim ir pieejami kontakti un interneta adreses, kur konfidenciāli vērsties pēc atbalsta, ja tāds izrādīsies nepieciešams.

Lai savlaicīgi atpazītu mobingu, jānovērtē apkārtējā situācija, uzskata eksperti. Ja viens vai vairāki klases biedri vai citi pusaudži regulāri dara kādam pāri, kā rezultātā rodas fiziskas sāpes vai emocionāls diskomforts, un ja šī situācija turpinās arī pēc lūguma to pārstāt, tās ir pirmās mobinga pazīmes.

Jauniešiem un viņu vecākiem iespējams vērsties pēc palīdzības zvanot uz diennakts uzticības tālruni "11 61 11" vai sūtot sms vai "WhatsApp" ziņu "Pusaudžu resursu centra" psihologiem "29 164 747".

Lai skolas kvalitatīvi varētu risināt mobinga situāciju savā skolā, eksperti aicina vecākus, skolotājus un skolēnus aizpildīt "Neklusē" aptaujas par mobingu skolas vidē atgriezeniskās saites platformā "Edurio", kas pieejama visiem platformas lietotājiem līdz 9.aprīlim. Skolas administrācijai un psihologam būs iespēja analizēt mobinga situāciju pa klasēm un salīdzināt ar situāciju Latvijā. Pētījuma rezultāti būs pieejami 2020.gada maijā.