Piektdien savu 80-o dzimšanas dienu svin atjaunotās Latvijas pirmais prezidents Guntis Ulmanis. Jubilejas sakarā viņš sniedzis intervijas vairākiem laikrakstiem, un tostarp atklājis arī, ko pats uzskata par savu lielāko trūkumu.
Atbildot uz «Latvijas Avīzes» jautājumu, ko nožēlojat savās politiķa gaitās, Ulnanis saka:
«Slikti, ka nepārvaldu svešvalodas. To nezināšana bija acīmredzams mans trūkums. Varbūt daļēji glāba tas, ka tolaik liela daļa Eiropas līderu, piemēram, Kols, Havels, arī nepārvaldīja svešvalodas.
Taču tagad uzskatu, ka cilvēks, kurš neprot svešvalodu, nevar ieņemt atbildīgu posteni. Visi apgalvojumi, ka var saprasties ar tulka palīdzību, ir blefs. Jo — ja cilvēki apkārt runā vienā valodā un tu mēģini kaut ko caur tulkiem sagrabināt vai saprasties ar acu skatieniem, tas nav tas!»
Ulmanis minējis arī lietas, kuras, viņaprāt, nav izdevies paveikt, kā būtu vajadzējis.
«Ko varbūt līdz galam neizdarīju — nepacīnījos par saskaņu sabiedrības vidū, un, ko neizdarīja atbildīgie politiķi ar prezidentu, parlamentu, valdību priekšgalā, to paveica neliela politiskā grupa, kura galīgi ačgārni izveidoja saskaņu.
Ne tā, kā mēs to gribējām un kā būtu varējuši izdarīt, ja būtu nopietnāk strādājuši. Interesanti, ka pirmās prezidentūras laikā saņēmu zelta mandātu no tautas — reitingu, kādam vēlāk nav tuvojies neviens no politiķiem.»