Valsts prezidenta vēlēšanas: vai Jansons un Šmits varēs konkurēt ar Levitu?

Kā arī esam prognozējuši, uz galveno amatu valstī pretendēs trīs kandidāti: Saeimas deputāts Didzis Šmits, tiesībsargs Juris Jansons un Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.

Priekšvēlēšanu maratona favorīts ir tiesību zinātņu doktors Levits, kuru atbalsta gandrīz visas valdošās koalīcijas partijas. «Gandrīz» nozīmē, ka par šo kandidātu ir gatavi nobalsot visi bez izņēmuma deputāti no «TB-Visu Latvijai!», Jaunās konservatīvās partijas, «Jaunās Vienotības» un «Attīstībai-Par!».

Runājot par vēl vienu pašlaik valdošo partiju KPV LV, jāteic, ka nebūt ne visi attiecīgās frakcijas deputāti plāno atbalstīt Levitu. Tā dēvētie KPV LV iekšējie opozicionāri jau izvirzīja alternatīvu kandidātu — savu frakcijas kolēģi Didzi Šmitu.

Taču, ja vismaz divi vai trīs KPV LV deputāti pateiks «jā» Levitam, viņš kļūs par prezidentu jau balsošanas pirmajā kārtā. Īpaši ņemot vērā to, ka balsošana Saeimā par prezidenta ievēlēšanu pirmoreiz notiks atklātā režīmā. Tas nozīmē, ka galvenā intriga ir tikai tā, kas ieņems simbolisko otro vietu.

Izredzes otrajam nākt pie finiša tomēr ir lielākas deputātam Šmitam, jo pastāv liela varbūtība, ka par viņu, bez KPV LV iekšējiem opozicionāriem, varētu nobalsot arī «Saskaņas» deputāti. Savukārt tiesībsargs pagaidām var paļauties vienīgi uz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas 11 balsīm.

Zīmīgi, ka pagaidām pat valdošās partijas nevar vienoties par prezidenta vēlēšanu dienu. Sākotnēji tika plānots, ka tās varētu notikt Saeimā 29. maijā.

Tomēr pašlaik daļa valdošo politiķu nosliecas uz to, lai nesasteidzinātu tik šo svarīgo procesu un pārceltu Valsts prezidenta vēlēšanas uz jūnija pirmajiem datumiem.

Katrā ziņā datuma izvēle diez vai kaut kādā veidā ietekmēs vēlēšanu rezultātus. Ir acīmredzami: ja nenotiks kas neparedzēts un ekstraordinārs, prezidenta krēslā jau jūlijā sēdēs Egils Levits.