EK prezidente: Drošības arhitektūra vairs nav pašsaprotama

Viņa norādīja, ka Eiropas nākotne tiekot rakstīta Ukrainas frontē, taču tā tiekot rakstīta arī rūpnīcās. Rekordīsā laikā ir atvērtas jaunas ražošanas līnijas un palielināta jauda. Fon der Leiena akcentēja, ka nozare pielāgojas jaunajai realitātei - pilna mēroga karam uz Eiropas zemes.

EK prezidente uzsvēra, ka nozare un visa Eiropa patlaban saskaras ar mainīgu starptautisko vidi, turklāt šāda "tektoniskā pārmaiņa" notiek vienreiz paaudzes laikā. Viņa pieminēja, ka aizvadītajos mēnešos Eiropa ir rīkojusies tā, kā vēl pirms gada šķita neiedomājami.

Fon der Leiena klāstīja, ka ES ir izveidojusi iniciatīvu "ReArm Europe/ Gatavība 2030", lai mobilizētu 650 miljardus eiro aizsardzības ieguldījumiem nākamo četru gadu laikā. Savukārt četru mēnešu laikā izveidots jauns finanšu instruments rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE) ar aizdevumiem 150 miljardu eiro apmērā kopīgu iepirkumu veikšanai. Plāns "ReArm Europe/ Gatavība 2030" paredz četru gadu laikā investēt aizsardzībā 800 miljardus eiro.

Fon der Leiena klāstīja, ka pagājušajā nedēļā ierosināta pasākumu pakete "Omnibus", kas vienkāršos ES uzņēmējdarbības vidi, lai atbalstītu inovāciju, konkurētspēju un ilgtspēju. Šādi līgumi, kā norāda EK prezidente, ir parakstīti ar valstīm visā pasaulē, jaunākais līgums pirmdien, 24.jūnijā, parakstīts ar Kanādu.

"Eiropas aizsardzība ir pamodināta! Rīt gaidāms samits noteiks vēsturiski jaunas izdevumu saistības NATO sabiedrotajiem. Bet ne mazāk svarīgi ir, kā mēs investējam, bet cik daudz," teica fond der Leiena.

Viņa norādīja, ka pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir mainījis kara raksturu. EK prezidentes ieskatā, no vienas puses, šis karš ir patērējis vairāk tehnikas nekā jebkurš cits, bet, no otras puses, kaujas ir tikušas zaudētas un uzvarētas programmatūras, radioelektroniskās traucēšanas sistēmu un mākslīgā intelekta dēļ.

"Tāpēc, atjaunojot savus krājumus, mums vienlaikus jāmodernizē arī esošās sistēmas un jāspēj nodrošināt jauno tehnoloģiju vajadzības. Tas ir izšķiroši pārliecinošai atturēšanai, un ES šeit ir nozīmīga loma," teica fon der Leiena.

Viņa norādīja, ka kamēr NATO nosaka standartus un spēju mērķus sabiedrotajiem, bloks var palīdzēt savienot dažādas nozares, tostarp starp civilajiem un militārajiem sektoriem, kā arī starp NATO un valstīm ārpus NATO. EK prezidente minēja, ka ES var palīdzēt aizpildīt plaisu starp lielajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

"Karš Ukrainā ir parādījis, cik būtiski tas ir - tehnoloģiju jaunuzņēmumi var sniegt neskaitāmus risinājumus kaujas laukā problēmām, kas rodas uzreiz. Tieši tāpēc mēs esam izveidojuši Aizsardzības inovāciju biroju Kijivā, jo vēlamies mācīties no Ukrainas pieredzes kaujas laukā," pauda fon der Leiena.

Viņasprāt, arī inovatīvie jaunuzņēmumi ES var spēlēt nozīmīgu lomu. EK prezidente akcentēja, ka kopš kara sākuma ieguldījumi Eiropas aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumos ir palielinājušies par 500%, taču joprojām trūkst finansējuma kritiskajā posmā - no jaunuzņēmuma līdz strauji augošam uzņēmumam.

Tāpat viņa atzīmēja, ka jāveido tilts starp civilajiem un militārajiem sektoriem. Fon der Leiena uzsvēra, ka daudzas sastāvdaļas, kas ir būtiskas 21.gadsimta aizsardzībā, ir divējādā lietojuma, piemēram, mikroshēmas, mākoņpakalpojumi, programmatūra, satelīti, mākslīgais intelekts.

EK prezidente uzsvēra, ka aizsardzības nozarei nepieciešama nepārtraukta piekļuve šo tehnoloģiju augstākajam līmenim, taču šodien divējāda lietojuma projektiem bieži vien nav atļauts darboties uz civilajām platformām. Viņas ieskatā tas ir jāmaina.

"Mēs ļausim divējāda lietojuma projektiem piekļūt mūsu jaunajām mākslīgā intelekta "gigaražotnēm" ar to nepārspējamo skaitļošanas jaudu. Tas pats attiecas uz mūsu Eiropas Inovāciju padomes fondu jaunuzņēmumiem - mēs visos līmeņos meklēsim šādu sinerģiju. Mums labāk jāsavieno mūsu tehnoloģiju nozare ar aizsardzības industrijas bāzi," sacīja fon der Leiena.

Viņa klāstīja, ka šodien mēs prasām no aizsardzības nozares piegādāt, piegādāt, piegādāt - ātri un plašā mērogā, taču nav noslēpums, ka mums pašiem ir jāpaveic savs mājasdarbs, jāizveido atbilstoši apstākļi, lai tas notiktu. Tāpēc, piemēram, ar SAFE aizdevumiem ES veicina kopīgus iepirkumus un ilgtermiņa līgumus, kas ir bijis nozares ilggadējs lūgums. Tas jums dos paredzamību, kas nepieciešama, lai palielinātu ražošanu.

Tāpat fon der Leiena norādīja, ka SAFE ir atvērts ne tikai ES dalībvalstīm, bet arī kandidātvalstīm, piemēram, Ukrainai, kā arī bloka aizsardzības un drošības partneriem, tostarp Lielbritānijai, Japānai, Norvēģijai, Dienvidkorejai.

Pēc EK prezidentes paustā, nākamo piecu gadu laikā Krievija būs spējīga pārbaudīt ES un NATO savstarpējās aizsardzības apņemšanos. Viņa norādīja, ka līdz 2030.gadam Eiropai ir jābūt visam, kas nepieciešams pārliecinošai atturēšanai, taču tas prasa jaunu domāšanas veidu.

"Mums jābūt gataviem iziet ārpus savas komforta zonas. Mums jābūt gataviem meklēt jaunus risinājumus, kā darīt lietas - apvienojot tehnoloģijas un aizsardzību, civilos un militāros spēkus Eiropā - un, protams, ārpus ES," teica fon der Leiena.