Ukrainas delegācijas vadītājs aizsardzības ministrs Rustems Umerovs paziņojis, ka sarunās ar Krievijas delegāciju Stambulā panākta vienošanās apmainīties ar karagūstekņiem formātā "1000 pret 1000".
Umerovs pavēstīja, ka Maskava un Kijiva ir vienojušās par precīzu datumu, bet pagaidām atteicās to atklāt.
Tā būs lielākā gūstekņu apmaiņa kopš kara sākuma.
Umerovs atgādināja, ka viņa delegācijai ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pilnvarojums apspriest gūstekņu apmaiņu un uguns pārtraukšanu.
Kā jau ziņots, šodien Stambulā notika pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu vairāk nekā trīs gadu laikā. Avoti ziņoja, ka Krievija sarunās izvirzījusi nepieņemamas prasības.
Irānas amatpersonas sacīja, ka Izraēlas triecieni bijuši vērsti pret pazemes urāna bagātināšanas rūpnīcu Fordo, kam svētdien triecienu deva arī ASV, savukārt Izraēlas bruņotie spēki vēlāk izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Izraēla devusi triecienus ceļiem, kas ved uz šo rūpnīcu.
Eiropadomē Latvija uzstās uz sankciju spiediena palielināšanu pret Krieviju, apstiprinot nākamo sankciju pakotni, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kas pieejams tiesību aktu portālā.
Pēc ASV triecieniem Irānas kodolobjektiem Irānā arvien biežāk izskan aicinājumi slēgt Ormuza šaurumu, kas rada bažas par šī stratēģiskā jūras ceļa drošību. Eksperti norāda: iespējamais šauruma slēgšana varētu būtiski satricināt globālo ekonomiku.
Krievijas bruņotie spēki naktī uz svētdienu, 23. jūniju, veica plašu uzbrukumu ar ballistiskajām raķetēm un droniem "Shahed" Ukrainas galvaspilsētai un Kijivas apgabalam. Uz šo brīdi apstiprināta sešu cilvēku bojāeja un 27 ievainotie, ziņo žurnāls Focus, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām.
Krievu lidrobotu un raķešu triecienā naktī uz otrdienu Kijivā noslepkavoti vismaz 15 cilvēki, paziņojis pilsētas administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko.
Čehija šogad saskaņā ar savu pašreizējo iniciatīvu plāno piegādāt Ukrainai vēl vairāk munīcijas, un tās mērķis ir turpināt iniciatīvu arī 2026.gadā, paziņoja Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis.
Nākamajā nedēļā, 18.jūnijā, Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki prezentēs jaunākos aptaujas datus par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem, politisko uzvedību un mediju lietojumu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, aģentūrai LETA pavēstīja LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Luksemburgā notiekošajā Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru padomē ES iekšlietu ministri un Eiropas Komisija (EK) vienbalsīgi ir vienojušies pagarināt pagaidu aizsardzības statusu ukraiņiem, kuri bēg no kara, vēl uz vienu gadu - līdz 2027.gada 4.martam, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri