Pētījums: Militārie izdevumi pasaulē sasnieguši jaunus augstumus

Saskaņā ar ikgadējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2024.gadā bija 2,72 triljoni ASV dolāru jeb par 9,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Tas ir straujākais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vismaz kopš Aukstā kara beigām, norāda SIPRI. 2023.gadā kāpums bija 6,8%.

Militārie izdevumi pērn palielinājās visos pasaules reģionos, īpaši Eiropā un Tuvajos Austrumos.

Karam Ukrainā turpinoties jau trešo gadu, militārie izdevumi Eiropā pieauga par 17% līdz 693 miljardiem dolāru. Tēriņi militārajām vajadzībām pērn kāpa visās Eiropas valstīs, izņemot Maltu.

Pēc SIPRI aplēsēm, Krievijas militārie izdevumi pērn sasniedza 149 miljardus dolāru, un tas ir par 38% vairāk nekā 2023.gadā un divreiz vairāk nekā 2015.gadā.

Ukrainas militārie izdevumi pagājušajā gadā pieauga par 2,9%, sasniedzot 64,7 miljardus dolāru. Pagājušajā gadā Ukraina militārajām vajadzībām tērējusi 34% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - vairāk nekā jebkura cita valsts.

Piecas valstis ar lielākajiem militārajiem izdevumeim bija ASV, Ķīna, Krievija, Vācija un Indija. To kopējie tēriņi veidoja 60% no pasaules militāro izdevumu kopapjoma.

Vācijas militārie izdevumi palielinājās par 28%, sasniedzot 88,5 miljardus dolāru, tādējādi pēc izdevumu apmēra tai kļūstot par ceturto lielāko tērētāju pasaulē.

Militāro izdevumu saraksta augšgalā joprojām nepārspētas ir ASV ar 997 miljardiem dolāru, veidojot 37% no pasaules militārajiem izdevumiem.

Otrajā vietā ir Ķīna, kas kāpināja savus izdevumus par 7% līdz aptuveni 314 miljardiem dolāru.

Visas NATO dalībvalstis palielināja savus militāros izdevumus. Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu kopējie militārie izdevumi sasniedza aptuveni 1,5 triljonus dolāru. NATO dalībvalstis Eiropā kopumā iztērēja 454 miljardus dolāru, kas ir 30% kopējiem izdevumiem visā aliansē.

Militārie izdevumi Tuvajos Austrumos sasniedza 243 miljardus dolāru jeb par 15% vairāk nekā 2023.gadā, norāda SIPRI.

Izraēlas izdevumi palielinājās par 65% līdz 46,5 miljardiem dolāru, Libānas tēriņi pieauga par 58% līdz 635 miljoniem dolāru.

Tikmēr Irānas militārie izdevumi saruka par 10% līdz 7,9 miljardiem dolāru, jo sankciju radīto seku dēļ tā nevarēja palielināt tēriņus, norāda SIPRI.