Braže: Krievijas uzbrukums Sumiem apliecina, ka agresora mērķi nav mainījušies

Kā informēja Ārlietu ministrijā, sanāksmē tika pārrunāts turpmākais militārais atbalsts Ukrainai. Tāpat ES ārlietu ministri diskutējuši par 17.sankciju kārtā iekļaujamajiem Krievijas ekonomikas sektoriem, cīņu pret Krievijas nekonvenciālo apdraudējumu un Krievijas atbildības nodrošināšanu.

Braže akcentēja, ka ES atbalstam Ukrainai jābūt nelokāmam. Viņasprāt, svarīga ir ne tikai politiskā griba un finansējums, bet arī pašas Eiropas industriālā kapacitāte nodrošināt nepieciešamo militāro atbalstu. Pēc Latvijas ārlietu ministres domām, tikpat svarīgi ir salāgot ES aizsardzības industrijas programmas ar NATO aizsardzības plānos noteiktajiem mērķiem un spējām.

Ārlietu padomei videokonferences režīmā pievienojās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, kurš uzsvēra, ka Ukraina novērtē jebkuru militāro atbalstu, kuru sniedz ES dalībvalstis. Ukrainas ārlietu ministrs cer, ka ES augstās pārstāves Kajas Kallasas iniciatīva par munīcijas lādiņu piegādi Ukrainai tiks realizēta visdrīzākajā laikā.

Padomes diskusijā par turpmāko militāro atbalstu Ukrainai 2025.gadā ministri apsprieda ES misiju Ukrainā attīstību un pilnveidi atbilstoši Ukrainas vajadzībām. Braže ES ministru diskusijā atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas darbu, īstenojot "ReArm Europe" plānu, kurš paredz iespēju finansēt arī militāro atbalstu Ukrainai un stiprināt pašas Eiropas militārās ražošanas kapacitāti.

Ministri bija vienisprātis, ka ekonomiskais spiediens pret Krieviju jāstiprina, lai nepieļautu Krievijas spēju atjaunošanos. Braže norādīja, ka sankcijas strādā - Krievijas kara ekonomika "jūk un brūk". Viņa atzīmēja, ka nav pieļaujama sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju mīkstināšana vai atcelšana.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka 17.sankciju kārtā jākoncentrējas uz energoresursu un izejvielu eksporta tālākiem ierobežojumiem, transporta un loģistikas sektora sankcionēšanu un tehnoloģiju importa novēršanu. Viņa arī akcentēja, ka jāmeklē tiesiskie risinājumi visu Krievijas Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu novirzīšanai Ukrainas atbalstam. Pēc Bražes paustā, jārod kopīgs ES risinājums Eiropas Miera mehānisma līdzekļu 6,6 miljardu eiro apmērā atbloķēšanai.

Ministri uzsvēra nepieciešamību sagatavot arī jaunu sankciju kārtu pret Krievijas nekonvencionālo apdraudējumu. Braže uzsvēra, ka Ukrainas nākotne ir ES. Viņa norādīja, ka eirointegrācijas process ir Ukrainas drošības garantiju būtisks elements, kura ieviešana jāturpina. Tāpat Latvijas ārlietu ministre atzīmēja, ja jāpanāk ES vienošanās par Ukrainas iestāšanās sarunu pirmās daļas uzsākšanu.

Tāpat ES ārlietu ministri apsprieda Krievijas atbildības nodrošināšanu par agresijas noziegumu un panākto progresu Īpašā tribunāla izveidei. ES augstā pārstāve rosināja paziņot par tā darbības uzsākšanu 9.maijā.

Ministri apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos, tostarp Sīrijā. Braže akcentēja, ka jāpanāk pēc iespējas drīza krīzes apturēšana, nodrošinot Sīrijā miermīlīgu varas pāreju. Padome arī apstiprināja lēmumu par Irānas cilvēktiesību sankciju režīma saraksta papildināšanu ar septiņām fiziskām personām un divām juridiskām personām par to iesaisti pretlikumīgā ES pilsoņu aizturēšanā Irānā.

ES ārlietu ministri pārrunāja arī ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības prioritātes, gatavojoties 2025.gada 21.maijā Briselē gaidāmajai ES un Āfrikas ministru sanāksmei. Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka svarīgi īstenot stratēģiskās komunikācijas pasākumus, lai skaidrotu ES iesaisti un ieguldījumu Āfrikas ekonomiskajā stabilitātē un attīstībā. Viņasprāt, ES redzamība un klātbūtne īpaši svarīga, ņemot vērā pieaugošo Krievijas iesaisti, dezinformācijas kampaņas Āfrikas kontinentā.

Pirms ES Ārlietu padomes sanāksmes notika neformāla ES ārlietu ministru un Rietumbalkānu valstu ārlietu ministru tikšanās. ES diskusijā Braže dalījās ar Baltijas valstu redzējumu par sadarbību ar Rietumbalkānu reģiona valstīm drošības un aizsardzības jomā.

Ministre pauda gandarījumu, ka tiek atvērta nākamā Albānijas iestāšanās ES sarunu daļa. Viņa norādīja, ka Rietumbalkānu valstu drošība un stabilitāte ir nedalāma no visas Eiropas drošības. Pēc Bražes paustā, no potenciālajām ES dalībvalstīm sagaida viennozīmīgu atbalstu ES vērtībām, jo īpaši ārpolitikas saskaņošanu ar ES Kopējās ārējās drošības politiku, tostarp sankciju ieviešanā pret Krieviju un Baltkrieviju.

"Jāturpina uzsāktais ES integrācijas process un ES jāsniedz atbalsts reģiona valstu noturības veicināšanā, tostarp cīņā pret dezinformāciju un kiberuzbrukumiem," norādīja Braže.

Tāpat Latvijas ārlietu ministre atzīmēja, ka ka jebkura ES vai kandidātvalsts dalība Krievijas 9.maija parādē ir nepieņemama un pretrunā ar Eiropas vērtībām.