Turcijā 37 personas aiztur par provokatīviem sociālo mediju ierakstiem

Ministrs informēja, ka varasiestādes noskaidrojušas 261 sociālo mediju kontu, kurā izplatīti provokatīvi ieraksti ar mudinājumu un publisku naidu vai noziegumu. 62 no šiem kontiem pārvaldot ārvalstīs bāzētas personas. Policijas un klibernoziegumu vienības aizturējušas vismaz 37 personas aizdomās par tādu kontu pārvaldīšanu, Jelikaja informēja platformā "X".

Viņš apliecināja, ka turpinās darbs pie citu aizdomās turēto aizturēšanas.

Tādējādi Turcijas varasiestādes turpina apspiest neapmierinātību pēc Stambulas mēra Ekrema Imamoglu aizturēšanas. Imamoglu tiek uzskatīts par Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana sāncensi.

Sabiedrībā populārais Stambulas mērs tika aizturēts trešdien pēc kratīšanas savā dzīvesvietā saistībā ar izmeklēšanu par korupciju un terorisma atbalstīšanu. Aizturētas vēl vairākas prominentas personas, arī divu apgabalu mēri.

Populārā opozīcijas līdera un Erdogana galvenā konkurenta aizturēšana padziļinājusi bažas par demokrātiju un izraisījusi protestus Stambulā un citviet, neskatoties uz četru dienu aizliegumu rīkot demonstrācijas pilsētā un ceļu slēgšanu. Pēc studentu protesta galvaspilsētā Ankarā, kas turpinājās naktī, tika aizturēti vairāki cilvēki.

Tas izraisīja arī satricinājumu finanšu tirgū, izraisot īslaicīgu tirdzniecības apturēšanu, lai novērstu panisku pārdošanu.

Kritiķi uzskata, ka apspiešana ir Erdogana centieni pagarināt savu vairāk nekā 20 gadus ilgo valdīšanu pēc tam, kad pagājušajā gadā pašvaldību vēlēšanās valdošā partija cieta būtiskus zaudējumus. Valdības amatpersonas noraida apgalvojumus, ka tiesvedība pret opozīcijas pārstāvjiem ir politiski motivēta, un uzstāj, ka tiesas darbojas neatkarīgi.

Imamoglu pārstāv opozīcijā esošo Republikāņu tautas partiju (CHP), kas svētdien rīko priekšvēlēšanas. Tika sagaidīts, ka Stambulas mērs tiks izraudzīts par partijas prezidenta amata kandidātu. Kārtējās prezidenta vēlēšanas Turcijā paredzētas 2028.gadā, taču ir iespējamas arī pirmstermiņa vēlēšanas.

Prokuratūra tur aizdomās Imamoglu par sava amata stāvokļa izmantošanu, lai gūtu finansiālu labumu, piemēram, neatbilstoši piešķirot valsts līgumus.

Atsevišķā izmeklēšanā prokuratūra tur aizdomās Imamoglu arī par palīdzības sniegšanu aizliegtajai kuru separātistu "Kurdistānas Strādnieku partijai" (PKK), iespējams, izveidojot aliansi ar kurdu organizāciju Stambulas pašvaldību vēlēšanām. Ankara, Vašingtona un citas sabiedrotās PKK, kas Turcijā jau desmitiem gadu turpina sacelšanos, ir atzinušas par teroristisku organizāciju.

Pagaidām nav skaidrs, kad varasiestādes sāks nopratināt Stambulas mēru, kuru bez apsūdzības var aizturēt līdz četrām dienām. Analītiķi apgalvo, ka Imamoglu varētu tikt atstādināts no amata un aizstāts ar "pilnvaroto mēru", ja viņam tiks izvirzītas oficiālas apsūdzības par saistību ar PKK.

Pirms aizturēšanas Imamoglu jau tika apsūdzēts vairākās krimināllietās, par ko draud cietumsods vai aizliegums nodarboties ar politiskām aktivitātēm. Viņš ir iesniedzis arī apelāciju par 2022.gada spriedumu lietā par Turcijas Augstākās vēlēšanu padomes locekļu aizskaršanu. Arī par to draud aizliegums darboties politikā.

Šonedēļ Stambulas Universitāte anulēja viņa diplomu, faktiski liedzot politiķim kandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās, jo Turcijas likumi nosaka, ka prezidenta amata kandidātam ir jābūt ar augstāko izglītību.

Anulējot Imamoglu diplomu, Stambulas Universitāte atsaucās uz iespējamiem pārkāpumiem viņa 1990.gada pārcelšanā no privātās universitātes Ziemeļkiprā uz Stambulas Universitātes Biznesa vadības fakultāti. Imamoglu paziņoja, ka apstrīdēs šo lēmumu.

Pret opozīcijas līderi ir ierosinātas vairākas tiesvedības, piemēram, apsūdzībās par mēģinājumiem ietekmēt tiesu ekspertu, kas izmeklē opozīcijas vadītās pašvaldības. Par to draud cietumsods un aizliegums darboties politikā.

Turcijas lielākās pilsētas mēra amatā Imamoglu tika ievēlēts 2019.gada martā. Tas bija vēsturisks trieciens Erdoganam un viņa konservatīvajai islāmistu Taisnīguma un attīstības partijai (AKP), kas Stambulā bija atradusies pie varas ceturtdaļgadsimtu. Partija centās anulēt pašvaldību vēlēšanu rezultātus, apgalvojot, ka tajās pieļauti pārkāpumi.

Pārsūdzības rezultātā pēc dažiem mēnešiem notika atkārtotas vēlēšanas, kurās arī uzvarēja Imamoglu. Mērs saglabāja amatu arī pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās CHP daudzviet pārspēja AKP.