"Mēs stingri nosodām nāvessodu izpildes, kas tiešām notikušas pret kanādiešiem Ķīnā," Žolī pateica reportieriem Otavā.
Ministre sacīja, ka nevar apspriest detaļas, ņemot vērā skarto ģimeņu lūgumus pēc privātuma.
Ķīna paziņojumā Kanādas laikrakstam "Globe and Mail" aizstāvēja nāvessodu izpildes, norādot, ka šie kanādieši bija notiesāti par narkotiku noziegumiem.
"Ar narkotikām saistīts noziegums ir smags noziegums, kas visā pasaulē tiek atzīts par ārkārtīgi kaitīgu sabiedrībai," teikts Ķīnas vēstniecības paziņojumā šim laikrakstam.
"Ķīna vienmēr nosaka smagus sodus par narkotiku noziegumiem un uztur "nulles tolerances" attieksmi pret narkotiku problēmu," teikts paziņojumā.
Žolī sacīja, ka viņa un bijušais premjers Džastins Trudo bija lūguši Ķīnu mīkstināt kanādiešiem piespriestos nāvessodus.
Ķīna klasificē nāvessodu statistiku kā valsts noslēpumu, bet "Amnesty International" un citas tiesību aizstāvju organizācijas uzskata, ka Ķīnā katru gadu tiek sodīti ar nāvi tūkstošiem cilvēku.
Pekinas un Otavas attiecības pēdējos gados ir bijušas saspīlētas.
Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Huawei" finanšu direktores Menas Vaņdžou aizturēšana Vankūverā pēc ASV varas iestāžu lūguma 2018.gada decembrī un Ķīnas atbilde, aizturot divus Kanādas pilsoņus un apsūdzot viņus spiegošanā, nopietni sabojāja abu valstu attiecības.
Tālāku saspīlējumu izraisīja apgalvojumi par Ķīnas iejaukšanos Kanādas vēlēšanās 2019. un 2021.gadā, kurus Pekina noliegusi.
Kanāda 2023.gadā izraidīja Ķīnas diplomātu, apsūdzot viņu par vēršanos pret Kanādas opozīcijas parlamentārieti, kas asi kritizējis Ķīnā valdošo komunistisko partiju.
Otava arī asi kritizējusi drošības spēku represijas Honkongā un Ķīnas slikto izturēšanos pret uiguriem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri