Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa radītajām šaubām par Vašingtonas atbalstu Eiropai ir jāpastiprina militārā palīdzība Ukrainai.
Šomēnes Kallasa runāja par plānu panākt, ka ES dalībvalstis šogad apņemas Kijivai piegādāt visvairāk nepieciešamos ieročus 20 līdz 40 miljardu eiro vērtībā.
Taču tādas valstis kā Itālija, Spānija un Francija iebilda pret iniciatīvu, kurā valstu ieguldījums pamatots ar to ekonomikas apmēru.
"Tas ir ilgtermiņa jautājums, par kuru valstis šobrīd nav gatavas vienoties," trešdien atzina Kallasa.
Viņa sacīja, ka tā vietā Brisele tagad cenšas panākt, lai dalībvalstis vienojas izpildīt Ukrainas lūgumu steidzami piegādāt Kijivai divus miljonus artilērijas šāviņu, kam nepieciešami pieci miljardi eiro.
"Manuprāt, ka mēs to spējam paveikt," uzsvēra Kallasa.
"Tas ir ļoti, ļoti īss termiņš. Vai nu jūs maksājat skaidru naudu, vai ierodaties ar munīciju," viņa paskaidroja.
ES trešdien prezentēs priekšlikumus par to, kā stiprināt bloka aizsardzību, ņemot vērā draudus no Maskavas un šaubas par ASV iesaisti Eiropas aizsardzībā.
Viena no plāna galvenajām sastāvdaļām ir arī Ukrainas stiprināšana īstermiņā.
Jaunāko Kallasas iniciatīvu ES līderi apspriedīs ceturtdien samitā Briselē.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri