Viņa preses konferencē teica, ka iznīcinātāji piedalīsies operācijā, kas atbildīga par Ukrainas atbalsta loģistikas mezglu aizsargāšanu.
"Piedaloties operācijā, mēs palīdzam nogādāt palīdzību Ukrainai," Malmere-Stenergārda, piebilstot, ka Zviedrija nosūtīs līdz astoņiem iznīcinātājiem "Jas Gripen" kopā ar saistīto personālu.
Zviedrija par piedalīšanos NATO misijā Polijā paziņoja tikai dažas stundas pirms Eiropas Savienības (ES) ārkārtas samita par Eiropas aizsardzības stiprināšanu. Samits sasaukts, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu apturēt ASV militāro palīdzību Ukrainai.
Pagājušajā gadā Zviedrija apturēja plānus nosūtīt uz Ukrainu savus izstrādātos iznīcinātājus "Gripen", reaģējot uz partnervalstu lūgumu dot priekšroku amerikāņu iznīcinātājiem F-16.
"Šī ir pirmā reize, kad Zviedrijas iznīcinātāji piedalīsies gaisa telpas patrulēšanas operācijās no sabiedrotā teritorijas," sacīja aizsardzības ministrs Pols Jonsons.
"Gaisa spēki piedalās ar sešām līdz astoņām "Gripen" lidmašīnām un sauszemes personālu - aptuveni 110 cilvēku. Viņi darbosies NATO ziemeļu gaisa telpas novērošanas zonā," viņš paskaidroja.
Reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Zviedrija izbeidza divus gadsimtus ilgušo militārās neitralitātes politiku un 2024.gada martā kļuva par NATO jaunāko dalībvalsti.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri